Atšķirībā no augļiem un dārzeņiem, svaigos piena produktus uz Krieviju līdz šim ir eksportējušas vien dažas Eiropas Savienības valstis. Pārsvarā tās ir Baltijas valstis un Somija. Līdz ar to, lemjot par iespējamo atbalstu, Briselei būs jāņem vērā, ka mēs esam īpašā situācijā. Tā sarunā ar Latvijas Radio uzsvēra Eiropas lauksaimnieku un zemnieku kooperatīvu organizācijas COPA-COGECA ģenerālsekretārs Pekka Pesonens un aicina izmantot visus iespējamos rīkus, lai palīdzētu piensaimniekiem valstīs, ko ir skārušas Krievijas atbildes sankcijas:
„Es domāju, ka notiks intervence tirgū. Pastāv arī teorētiska iespēja sniegt eksporta garantijas. Ir iespējams arī avansā izmaksāt zemniekiem tiešmaksājumus. Un, protams, mūsu politikas veidotāji var nākt klajā ar papildu pasākumiem, ja tas būs nepieciešams," sacīja Pesonens.
Par līdzīgiem pasākumiem iepriekš aicināja izšķirties arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Līdz ar to ir sagaidāms, ka šādu pozīciju Briseles sanāksmē aizstāvēs arī ministrijas speciāliste.
„Publiski ir zināmi dokumenti, ko mēs esam uz Eioropas Savienību sūtījuši – par tirgus mehānismiem, piena kvotām, dārzeņiem un citu. (..) Runājam, ka soda naudas par kvotu pārpildīšanu būtu jāaizmirst, jāpanāk, lai soda nauda tiktu atcelta,” norādīja Dūklavs.
Tomēr jāņem vērā, ka šī ir tikai ekspertu, nevis politiķu apspriede. Kopš Krievijas atbildes sankciju paziņošanas tādas Briselē notiek reizi nedēļā. Līdz ar to ne par visiem potenciālajiem atbalsta pasākumiem tagad varēs pieņemt lēmumu. Piemēram, iespēju atcelt soda sankcijas par aizvadītā gada piena kvotu pārsniegšanu varēs apspriest tikai 5. septembrī gaidāmajā lauksaimniecības ministru sanāksmē.
Eiropas lauksaimnieku organizācijas vadītājs Pekka Pesonens brīdina, ka piena sektorā ir gaidāmi divi sankciju ietekmes viļņi. “Vispirms tirgū nāksies samazināt svaigo piena produktu apjomu. Tam būs sava cena. Un tad būs otrais vilnis, jo daļa no svaigā piena tiks novirzīta, piemēram, siera, piena pulvera vai tamlīdzīgu produktu ražošanai. Tas nozīmē, ka arī citās kategorijās pieaugs piedāvāto produktu apjoms,” skaidroja Pesonens.
Līdztekus jau minētajiem atbalsta pasākumiem, Eiropas Savienībā ir pieejams arī 400 miljonu eiro kompensāciju fonds, ko var izmantot visām lauksaimniecības nozarēm. Par šī fonda iespējamo izlietošanu, lai kompensētu zemniekiem zaudējums, arī tiks lemts atsevišķi. Kritiķi gan norāda, ka ar šo summu visai Eiropai būšot krietni par maz.
