Japānā piektdien, 11.martā, plkst. 14.46 - brīdī, kad pirms pieciem gadiem sākās deviņas magnitūdas spēcīgā zemestrīce, cilvēki nolieca galvas, pieminot upurus. Daudzviet skanēja zvani, Tokijā uz brīdi apstājās metro. Klusuma brīdim galvaspilsētā piemiņas ceremonijā pievienojās arī Japānas imperators Akihito un premjers Sindzo Abe. Ceremonijā piedalījās vairāk nekā 1000 cilvēku, arī dabas katastrofā izdzīvojušie.
2011.gada 11.marta zemestrīce Klusajā okeānā pie Japānas krastiem bija viena spēcīgākajām novērojumu vēsturē. Deviņu magnitūdu pazemes grūdieni izraisīja milzīgu cunami vilni, izpostot Japānas ziemeļaustrusmu piekrasti. Dziļi iekšzemē aizskalotas mājas, laivas un kuģi, ūdens sienai izpostot veselus ciematus un pilsētas.
Zemestrīcē un cunami bojā gāja vairāk nekā 15 000 cilvēku. Vairāk nekā 2500 joprojām ir reģistrēti kā bez vēsts pazuduši.
Cunami vilnis arī izraisīja pasaulē nopietnāko kodolkatastrofu kopš Černobiļas 1986.gadā. Jūras ūdens appludināja Fukušimas atomelektrostaciju, sabojājot dzesēšanas sistēmu, kādēļ notika kodolreaktoru serdeņu kušana un radioaktīvo materiālu noplūšana vidē.
Toreiz no reģiona evakuēja vairāk nekā 160 000 cilvēku. Piecus gadus vēlāk lielākā daļa joprojām nevar atgriezties mājās. Vides attīrīšanas darbi turpinās, valdība postījumu novēršanai iztērējusi miljardiem dolāru.
Piemiņas ceremonijā Tokijā 82 gadus vecais Japānas imperators Akihito runāja par tiem, kas bija spiesti pamest savas mājas kodolkatastrofas dēļ. Viņš norādīja, ka daudzi, kurus skāra dabas katastrofa, noveco, un ir uztraucies, ka daļa no viņiem varbūt aizmirsti cieš vienatnē.
Arī premjers Sindzo Abe paziņoja, ka ikreiz, kad viņš apmeklē postījumu skartās vietas, viņš jūt, ka "katastrofa turpinās", atzīstot, ka piecus gadus pēc zemestrīces un cunami joprojām ir daudz darāmā.
Dienu pirms katastrofas atceres dienas Abe arī paziņoja, ka Japāna nevar dzīvo bez kodolenerģijas, kaut viņš solījis mazināt atkarību no šī enerģijas ieguves veida.
Pēc Fukušimas kodolkatastrofas visi Japānas kodolreaktori, kopskaitā aptuveni 50, tika izslēgti drošības apsvērumu dēļ. Japānai nācās paļauties uz fosilās enerģijas importu, kas ir dārgāka. Kopš tā laika atkal iedarbināti ir tikai daži reaktori, ko pavadījuši iedzīvotāju protesti. Protestētāji uzskata, ka nav izdarīts pietiekami, lai līdzīgas katastrofas neatkārtotos.
