Pieci EP deputāti dodas uz Krimu novērot referendumu par Krievijas konstitūciju

Pieci Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ir devušies uz Krimu, lai novērotu referendumu par izmaiņām Krievijas konstitūcijā. Šāda eiroparlamentāriešu rīcība ir izsaukusi asu reakciju no Ukrainas varas iestādēm, jo Krimas apmeklēšana bez Kijevas atļaujas ir aizliegta.  

Eiropas Parlamenta deputāti, kas pārsvarā nāk no Francijas politiķes Marinas Lepēnas vadītās Francijas galēji labējās partijas "Nacionālā apvienība", ir devušies uz Krimu, lai novērotu tautas nobalsošanas norisi par izmaiņām Krievijas konstitūcijā.

Pieci EP deputāti dodas uz Krimu novērot referendumu par Krievijas konstitūcijuArtjoms Konohovs

    Neoficiālo delegāciju vada deputāts Tjerī Marjani, kurš Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī valdīšanas laikā bija transporta ministrs. Marjani ir pazīstams kā kaismīgs Kremļa atbalstītājs un esot iepriekš publiski apskāvis krievu karavīrus.

    Eiropas Parlaments ir norobežojies no šī deputātu brauciena, nosaucot to par privātu iniciatīvu. Savukārt Ārlietu komitejas vadītājs Deivids Makalisters to ir asi nosodījis.

    Trešdien, 1.jūlijā, beidzas nedēļu ilgusī tautas balsošana par grozījumiem Krievijas konstitūcijā, kas ļautu prezidentam Vladimiram Putinam palikt amatā vēl  divus pilnvaru termiņus.

    Arī Latvijā Krievijas pilsoņi varēja nodot savu balsi piecos iecirkņos. Daži balsoja par, citi – pret.

    “Ar sociālajiem grozījumiem viss kārtībā, bet nepieciešamas kādas izmaiņas. Nevar viens visu mūžu būt prezidents. Tas pašā pamatā nav pareizi. Tas tikai iznīcina valsti. Pēc 2036. gada būs lielas problēmas, tā es domāju,” LTV atzina balsotājs Oļegs.

    “Nobalsoju “par”. Uzskatu, ka tas nepieciešams Krievijas Federācijai. Atbalstu visus grozījumus,” atzina balsotājs Leons.

    Konstitūcijas jaunajā tekstā iekļauti vairāki punkti. Piemēram, par patriotisko audzināšanu un viendzimuma laulību aizliegumu, kā arī par garantētu minimālo algu. Par iespēju pašreizējam valsts prezidentam palikt amatā vēl divus pilnvaru termiņus nav iespējams balsot atsevišķi. Grozījumus iespējams atbalstīt vai noraidīt tikai kopumā. Provizoriskie rezultāti liecina, ka divas trešdaļas balsstiesīgo nobalsojuši par grozījumiem.

    KONTEKSTS:

    Apstiprinot grozījumus konstitūcijā, Krievijas parlamenta abas palātas šā gada 11. martā lēma, ka Krievijas prezidents Putins varēs kandidēt uz jaunu pilnvaru termiņu. Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo konstitūciju Putinam, kurš pie varas ir jau divas desmitgades, pēc pilnvaru termiņa beigām 2024. gadā vairs nebūtu tiesību kandidēt atkārtoti. Jaunās izmaiņas paredz dzēst līdzšinējos Putina pilnvaru termiņus un sākt to uzskaiti no jauna.

    Krimas Autonomo Republiku  pēc neatzītā referenduma Krievija faktiski anektēja 2014.gadā. Putins un citas augstas Krievijas amatpersonas sākotnēji vairākkārt kategoriski noliedza Krievijas armijas klātbūtni Ukrainā pirms šī referenduma, taču vēlāk tiešraidē, atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem, Putins atzina, ka aiz Krimas pašaizsardzības vienību muguras stāvējuši Krievijas karavīri.

    Starptautiskā sabiedrība to nosodīja, neatzīstot Krimas kļūšanu par Krievijas daļu. ES noteica pret Krieviju sankcijas.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti