Eiropas Komisijas (EK) iekšlietu komisārs Dimitris Avramopuls ceturtdien, 14. septembrī, sacīja, ka esot pienācis laiks atgriezties pie normālas Šengenas zonas darbības. Tomēr viņš atzina, ka pagaidu robežkontroles ieviešanas noteikumus varētu pārskatīt, iekļaujot tajos arī terorisma draudus.
Pagaidu robežkontrole uz vairāku Šengenas zonas valstu robežām tika ieviesta laikā, kad tūkstošiem migrantu masveidā šķērsoja Eiropu, lai no dienvidiem nokļūtu rietumos vai ziemeļos. Tādēļ tādas valstis kā Vācija, Austrija, Dānija un Zviedrija toreiz ieviesa pagaidu pārbaudes un savām robežām, lai mēģinātu apturēt šo plūsmu. Tagad daļa no tām vēlas, lai pārbaudes tiktu pagarinātas, par pamatu piesaucot terorismu.
Avramopuls tam daļēji iebilst, uzsverot, ka ir pienācis laiks atteikties no šādām pārbaudēm. Tomēr pēc iekšlietu ministru sanāksmes viņš bija spiests atzīt, ka noteikumi tomēr varētu tikt pārskatīti.
“Pašreizējā pagaidu robežkontrole, kas tika ieviesta migrācijas spiediena dēļ, ir jāpārtrauc novembrī. Tas ir pilnīgi skaidrs. Tomēr EK atzīst, ka pēdējos gados ir parādījušies jauni drošības izaicinājumi. To skaidri apliecina nesenie teroristu uzbrukumi Barselonā un Turku. Pašreizējie Šengenas noteikumi var nebūt pietiekami elastīgi, lai atbilstoši reaģētu uz esošiem drošības riskiem. Tādēļ tuvākajā laikā mēs nāksim klajā ar priekšlikumiem, lai stiprinātu Šengenas zonu un tās robežas,” pauda Avramopuls.
Francijas iekšlietu ministrs Žerārs Kolombs uzskata, ka Šengenas zonas noteikumi būtu jāpārskata, atvieglojot pagaidu pārbaužu ieviešanas nosacījumus. Turpretī Slovākijas iekšlietu ministrs Roberts Kalinaks Vācijas un Austrijas vēlmi paturēt kontroli uz atsevišķām robežām ar to kaimiņvalstīm saista ar drīzumā gaidāmajām vēlēšanām.
“Šogad mēs atzīmēsim 10 gadu jubileju kopš vērienīgās Šengenas zonas paplašināšanās. Tā notika 2007. gadā. Tādēļ es domāju, ka iekšējā robežkontrole nebūtu atbilstoša dāvana šajā jubilejā. Līdz ar to, manuprāt, šīs pārbaudes būtu jāpārtrauc,” sacīja Kalinaks.
Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis sacīja, ka
diskusija par šo jautājumu turpināsies oktobrī.
Kozlovskis uzskata, ka cīņā ar terorismu uzsvars šobrīd būtu jāliek uz jau vairāku ieskāto darbu pabeigšanu. Starp tām ir gan cīņa ar radikalizāciju un cilvēku vervēšanu internetā, gan informācijas apmaiņas uzlabošana starp dažādām tiesībsargājošām iestādēm par potenciālajiem noziedzniekiem. Pēc traģiskajiem notikumiem Barselonā un Turku būtiski ir saprast arī, kā var veiksmīgāk nodrošināt sabiedrisko vietu drošību.
“Arī Latvijā mēs pašlaik strādājam pie Publisko un izklaides pasākumu drošības likuma. Tādēļ jāskatās, ko mēs varam preventīvi izdarīt, jo virkni lietu mēs jau esam varējuši izdarīt, mācoties no traģiskajiem notikumiem mūsu kaimiņzemēs, apsteidzot tos [uzbrukumus],” pauda Kozlovskis.
EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers trešdienas uzrunā par stāvokli Eiropas Savienībā akcentēja nepieciešamību pēc labākas informācijas apmaiņas par iespējamajiem teroristiem. Junkers uzskata, ka tam būtu nepieciešams īpašais Eiropas izlūkdienests, kas nodrošinātu automātisku datu apmaiņu starp dalībvalstīm.
