“Karabaha ir mūsu”, “Mobilizācija”. Ar šādiem saukļiem un, plīvojot valsts karogiem, Azerbaidžānas galvaspilsētas Baku ielās otrdien, 14. jūlijā, izgāja vairāki desmiti tūkstoši cilvēku. Mītiņa mērķis bija izrādīt atbalstu valsts armijai. Daudzi aicināja Azerbaidžānas vadību doties karā ar Armēniju. Masu demonstrācijas vakara gaitā pārauga nemieros, un daži paspēja pat ielauzties parlamenta ēkā.
Notikumi seko pēc tam, kad vairāku sadursmju rezultātā uz Azerbaidžānas un Armēnijas robežas nogalināti vairāki karavīri.
Sadursmes starp abām valstīm nav nekas jauns. Baku un Erevāna gadiem ilgi strīdējušās par Kalnu Karabahas reģionu Aizkaukāzā starp Armēniju un Azerbaidžānu. Kalnu Karabaha ir lielākoties armēņu apdzīvots reģions, bet starptautiskā sabiedrība to atzinusi kā daļu no Azerbaidžānas. Pēdējo dienu sadursmes gan notikušas tālāk uz ziemeļiem – Tavušas reģionā.
“Armēnija zina, ka viņiem nav pietiekami daudz spēku. Viņi jebkurā gadījumā cer tur iesaistīt Krieviju. Krievija arī ir ieinteresēta, lai tieši tajā reģionā notiktu sadursmes. Tas tāpēc, ka gāzes tranzīts uz Eiropu iet tieši caur turieni. Tuvākās teritorijas tieši ir Tavušas un Kazara reģioni,” Latvijas Televīzijai pauž cilvēktiesību aktīvists un advokāts Aslans Ismailovs, kurš dzīvo un strādā Baku.
Abas iesaistītās puses apsūdz viena otru šaušanā uz civiliedzīvotājiem.
Azerbaidžāna apgalvo, ka nogalināti vairāk nekā desmit viņu kareivju, tajā skaitā arī ģenerālmajors Polads Gašimovs un pulkvedis Ilgars Mirzojevs. Armēnija ziņojusi par divu savu karavīru nāvi, kaut arī Azerbaidžāna apgalvo, ka pēdējo dienu laikā nogalinājusi vairākus simtus armēņu.
Kāpēc Azerbaidžānas iedzīvotāji pieprasa uzsākt karu ar Armēniju? To skaidro cilvēktiesību aktīvists Ismailovs: “Cilvēki izgāja ielās paši un, pavērojot tuvāk, redzam, ka tā nebija organizēta demonstrācija. Cilvēki bija izgājuši čībās, sporta apģērbos. Tā nebija politiski aktīvā sabiedrības daļa. Cilvēkiem vienkārši noriebies, ka valsts jau 30 gadu sola, ka atgūsim iekaroto Kalnu Karabahu, bet neko nedara.”
Kā skaidro Ismailovs, tie ir lielākie protesti pēdējo gadu laikā. Ņemot vērā lielo sabiedrības neapmierinātību un sašutumu, Azerbaidžānas vadība izjūt spiedienu rīkoties.
“Kalnu Karabaha pēc visiem starptautiskajiem likumiem pieder Azerbaidžānai. 2016. gadā Kolektīvās drošības līguma organizācija Armēnijai pateica, ka viņiem tur nav nekādu tiesību, jo tā nav viņu teritorija. Un kopš tā laika pastāvīgi Tavušas reģionā, Kazara reģionā armēņu spēki šāvuši uz šīm teritorijām, lai izprovocētu sadursmes,” stāsta Ismailovs.
Advokāts uzskata, ka Armēnijas interesēs ir turpināt provocēt sadursmes uz robežas politisku iemeslu dēļ un tamdēļ, ka pašreizējā valsts vadība tur nebauda lielu atbalstu. Savukārt Armēnija turpina apsūdzēt Azerbaidžānu konflikta provocēšanā.
Latvija, tāpat kā vairākas citas valstis, atbalsta Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Minskas grupu, kuras mērķis ir reģionā atjaunot mieru. Starptautiskā sabiedrība sagaida, ka abas puses atturēsies no spēka pielietošanas un pievērsīsies mierīgam Kalnu Karabahas konflikta atrisinājumam.
KONTEKSTS:
Lielākoties etnisko armēņu apdzīvotā Kalnu Karabaha tika atšķelta no Azerbaidžānas pēc kara 1994. gadā.
Starptautiski Kalnu Karabaha joprojām tiek uztverta kā Azerbaidžānas sastāvdaļa. Pēdējās desmitgades laikā tur asiņaini konflikti uzliesmojuši vairākkārt, taču plaša mēroga karadarbība nav atsākusies.
