Šajā nedēļā Apvienoto Nāciju Organizācija paziņoja, ka pēc tās aprēķiniem vairāk kā divu gadu ilgā pilsoņu kara laikā Sīrijā dzīvību ir zaudējuši vismaz 90 tūkstoši cilvēku. Dažādas cilvēktiesību aizsardzības organizācijas prognozē, ka šis skaitlis varētu būt vēl lielāks. Tāpēc arvien biežāk izskan aicinājumi pielikt lielākas pūles, cenšoties atrisināt ieilgušo konfliktu. Lai arī parasti uzsvars tiek likts uz diplomātiskām sarunām starp Bašara al Asada režīmu, pēdējā laikā rodams arvien vairāk liecību par iespējamu bruņotu problēmas risinājumu.
Ēģiptes prezidents Muhameds Morsi vakar negaidīti paziņojis, ka sarauj diplomātiskās attiecības ar Sīriju, vienlaicīgi aicinot Libānas grupējumu „Hezbollah” neiejaukties šīs valsts iekšējās lietās. Ēģiptes līderis arī aicinājis starptautisko sabiedrību nevilcinoties ieviest lidojumu aizliegumu zonu virs Sīrijas teritorijas, lai šīs valsts militārā aviācija nevarētu īstenot triecienus pret režīma pretiniekiem. Līdz šim Ēģiptes nostāja attiecībā pret pilsoņu kara pārņemto valsti ir bijusi visai piesardzīga, turklāt Ēģipte bija viena no nedaudzajām tuvo Austrumu arābu valstīm, kurai joprojām bija de jure saistības ar Sīrijas valdību.
Sīrijas valdība jau asi nosodījusi Ēģiptes bezatbildīgo rīcību, saraujot attiecības un izlemjot atbalstīt nemierniekus. Sīrijas amatpersonas uzskata, ka tagad arī Ēģipte ir pievienojusies ASV vadītajai starptautiskajai sazvērestībai pret Damasku. Tāpat norādīts, ka Muhameda Morsi rīcība varētu būt izskaidrojama ar vēlmi novērst uzmanību no Ēģiptes iekšējām problēmām.
Bet tikmēr Amerikas Savienotās valstis paziņojušas, ka pēc mēneša beigās gaidāmajām militārajām mācībām Sīrijai kaimiņos esošajā Jordānijā tiks izvietotas gan pretraķešu iekārtas „Patriot”, gan iznīcinātāji F16. Tas varētu liecināt, ka virs Sīrijas tiešām varētu izveidot lidojumu aizliegumu zonu, līdzīgu kā tas savulaik tika darīts Lībijā. Arī Lielbritānija paziņojusi, ka, neskatoties uz ekstrēmistu iespējamo iefiltrēšanos Sīrijas režīma pretinieku rindās, Lielbritānija turpinās bruņot Sīrijas opozīciju. Britu premjers Deivids Kamerons gan norādījis, ka pagaidām lēmums par konkrētām bruņojuma piegādēm Sīrijas nemierniekiem nav pieņemts.
Kā ziņo britu izdevums „The Independent” vienlaicīgi kļuvis zināms, ka vēl pirms piektdien notikušajām Irānas prezidenta vēlēšanām ir pieņemts lēmums nosūtīt uz Sīriju arī četrus tūkstošus irāņu karavīru. Islāma revolūcijas sargu vienības, atbalstot Bašara al Asada spēkus, varētu izveidot savu fronti, cīnoties pret Izraēlu okupētajās Golāna augstienēs. Laikraksts arī norāda, ka pašlaik reģionā ir izveidojusies interesanta situācija - rietumi turpina bruņot sunnītu pārvaldītās valstis, kamēr Sīrijā un Irānā dominē šiīti. Līdz ar to Tuvajos Austrumos var aktualizēties arī cīņa starp diviem islāma novirzieniem.
Sagaidāms, ka Sīrijas jautājums būs viens no centrālajiem arī rīt un parīt Ziemeļīrijā gaidāmajā G8 valstu līderu sanāksmē. Uz to plānojis ierasties arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs G8 sanāksmes priekšvakarā paziņojis, ka amerikāņu bruņojuma izvietošana Sīrijas pievārtē un iespējamā lidojumu aizliegumu zonā būs pretrunā ar starptautiskajiem likumiem. Maskava joprojām cer, ka drīzumā gaidāmā miera konference, uz kuru tiktu aicināti gan Sīrijas režīma, gan opozīcijas pārstāvji, tomēr spēs mazināt spriedzi abu pušu starpā un radīsies iespēja konfliktu risināt diplomātiskā ceļā.
