Jau neilgi pēc Maidana protesta akcijām un varas maiņas Ukrainā, kā arī jaunās valsts vadības lēmuma iecelt Dņepropetrovskas apgabala administrācijas vadītāja amatā vienu no valstī ietekmīgākajiem oligarhiem Igoru Kolomoiski sākās diskusijas par to, vai šāds lēmums ir bijis pareizs. Politikas vērotāji atzina, ka faktiski Ukrainā vieni oligarhi ir nomainīti ar otriem. Taču varas iestādes apgalvoja, ka tieši ar finansiālām dotībām apveltīts uzņēmējs spēs pienācīgi pildīt apgabala gubernatora pienākumus, īpaši ekonomisku izaicinājumu pilnajā laikā.
Pēdējo dienu laikā grupas „Privat” īpašnieka Igora Kolomoiska vārds ir nonācis mediju pirmajos virsrakstos. Tā, piemēram, vakar no valsts kompānijas „Ukrtransņeftj” valdes priekšsēdētāja amata tika atstādināts par Kolomoiska cilvēku uzskatītais Aleksandrs Lazorko. Tiek apgalvots, ka kopš pagājušā gada par valstij piederošās tehnoloģiskās naftas glabāšanu Kolomoiska uzņēmumos „Ukrtransņeftj” Kolomoiskim ir samaksājusi vairāk nekā 300 miljonus grivnu. Līdz pagājušā gada jūlijam šī uzglabāšana bijusi bez maksas.
Vakar vakarā bruņotu vīru pavadībā Igors Kolomoiskis ieradās „Ukrtransņeftj” birojā, nosaucot tur notiekošo par krievu diversantu īstenotu uzņēmuma sagrābšanas mēģinājumu:
„Ieradās enerģētikas ministrs Demčišins un saka, ka viņam esot komanda no augšas. Es saku – kurš jums greideriem atļāva sagrābt valsts uzņēmumu, pārkāpjot procedūru? Premjers aizbraucis uz Briseli, „Naftogaz” vadītājs Koboļevs ir aizbraucis – neviena nav un jūs esat nolēmuši klusītēm sagrābt uzņēmumu? Vēl neesat izlaupījuši visus uzņēmumus un tagad gribat izzagt šo?”
Igors Kolomoiskis uzņēmuma sagrābšanā vaino parlamenta deputātu no „Petro Porošenko bloka” Igoru Konoņenko. Tieši viņš esot nosūtījis bruņotus cilvēkus, kas esot uzdevušies par jaunieceltā valdes priekšsēdētāja apsardzi. Jāsaka, ka Kolomoiska neapmierinātību, iespējams vēl vairāk vairoja Ukrainas parlamenta pieņemtie labojumi likumā par akciju sabiedrībām. Šie labojumi valsts uzņēmuma „Ukrnafta” vadību atdod valstij un uzņēmums spēs beidzot sadalīt dividendes, kuru izmaksas pagājušajā gadā regulāri bloķējis tieši Kolomoiskis.
Taču daudz skaļāku rezonansi ir ieguvuši Kolomoiska nesavaldīgie un rupjie apvainojumi, ko viņš veltījis „Radio Svoboda” žurnālistam. Par šiem izteikumiem žurnālistu tiesību aizstāvības organizācijas pieprasījušas publisku atvainošanos, bet parlamentā pat iesniegts likumprojekts, kas pieprasa Kolomoiska atstādināšanu no amata. Kā norādījis deputāts un žurnālists Sergejs Ļeščenko, Kolomoiski atlaist vajadzēja jau sen un, iespējams, varas iestādēm to nāksies darīt Rietumu spiediena dēļ:
„Šis mērķis vēl ir jāsasniedz, taču valsts vadība nedrīkst baidīties no šantāžas. Es ceru, ka stingru Ukrainas donoru rekomendāciju iespaidā šāds lēmums tiks pieņemts. Es saprotu Rietumu loģiku – ir grūti ieskaidrot nodokļu maksātājiem, kāpēc viņu nauda tiek piešķirta kā palīdzība Ukrainai, ja tā pati nespēj atņemt naudu saviem oligarhiem. Tā kā dažādu reformu īstenošana tagad ir atkarīga ne tikai no Ukrainas vēlmes, bet arī no Rietumu donoru spiediena, šāds lēmums tiks pieņemts.”
Izskanot aicinājumiem atbrīvot no amata Kolomoiski, viņam piederošā mediju holdinga saziņas līdzekļos izskanējusi informācija, ka pēc gubernatora atlaišanas varētu sākties nekārtības. Tā, televīzijas kanāls TCH ziņoja, ka uz Dņepropetrovsku jau tiekot nosūtītas papildus Nacionālās gvardes vienības. Nacionālā gvarde šo informāciju gan ir noliegusi. Tāpat tiek apgalvots, ka Kolomoiska atstādināšanu Minskas sarunu laikā esot pieprasījis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
