Februāra sākumā būs apritējis jau gads, kopš Mjanmā varu atkal sagrāba militāristi, bet līdzšinējā valdības vadītāja un opozīcijas spēku līdere Auna Sana Sū Čī tika aizturēta un joprojām nav skaidri zināma viņas atrašanās vieta. Pagājušajā nedēļā viņai tika piespriesti divi gadi cietumā par musināšanu un koronavīrusa ierobežojumu pārkāpšanu.
Savukārt šīs nedēļas sākumā militārajam tribunālam bija jāpasludina kārtējais spriedums vienā no vairākām krimināllietām, kas izvirzītas pret Nobela Miera prēmijas laureāti. Šoreiz lieta saistīta ar neatļautu rāciju ievešanu valstī, taču kopumā par citām apsūdzībām viņai varētu draudēt vairāk nekā 100 gadu cietumā. Nepaskaidrojot iemeslus, tiesa sprieduma pasludināšanu atlikusi līdz 10. janvārim.
Taču Ziemassvētku laiks atnesis arī citas satraucošas ziņas par kārtējo militāristu vardarbību. Tika saņemtas ziņas, ka Kajas provincē, kur dzīvo daudzi no valsts kristiešiem, bruņotā uzbrukumā ir nogalināti vismaz 35 civiliedzīvotāji. Valsts oficiālajos medijos tika ziņots, ka karavīri ir atklājuši uguni uz bruņotiem teroristiem, neko neminot par civilajiem upuriem. Kā intervijā raidsabiedrībai “DW” norādījis cilvēktiesību aizstāvības organizācijas “Human Rights Watch” pārstāvis Fils Robertsons, šis ir kārtējais apstiprinājums noziegumiem pret cilvēci, kas pašlaik tiek pastrādāti Mjanmā.
“Šie cilvēki bija nepareizajā vietā, nepareizajā laikā. Cik mēs zinām, tās bija civilpersonas, kuras bēga no vardarbības citos reģionos, mēģinot nokļūt drošībā. Acīmredzot, viņi uzskrēja bruņotiem Mjanmas karavīriem, kuri izlēma viņus izmantot kā treniņu mērķi. Tas ir neiedomājami, un tas ir vēl viens pierādījums par iespējamiem Mjanmas militārpersonu noziegumiem pret cilvēci. Tas ir kliedzoši, un tas nav pieņemami,” sacīja Robertsons.
Neilgi pēc šī incidenta nonākšanas atklātībā britu nevalstiskā organizācija “Save the Children” jeb “Glābiet bērnus” paziņoja, ka Mjanmā ir pazuduši divi tās darbinieki un, ļoti iespējams, ka viņi ir starp šiem 35 uzbrukumā nogalinātajiem cilvēkiem. Viņu mirstīgās atliekas gan vēl nav atpazītas, jo visas automašīnas ar tajās esošajiem cilvēkiem tika sadedzinātas. “Glābiet bērnus” pārstāvji jau pauduši savu sašutumu par notikušo, paziņojot, ka uz laiku aptur savu darbību vairākos Mjanmas reģionos.
Savu sašutumu par šo incidentu paudis arī Apvienotās Nāciju Organizācijas (ANO) humanitāro lietu vadītājs Martins Grifits, kurš aicinājis Mjanmas varas iestādes sarīkot izmeklēšanu un atgādinājis, ka starptautiskie likumi aizliedz uzbrukumus civiliedzīvotājiem. Grifits arī pieprasījis, lai Mjanmas armija, kā arī dažādi bruņotie grupējumi, kuri cīnās pret militāro huntu, izvairītos no kaitējuma nodarīšanas mierīgajiem iedzīvotājiem. ANO pārstāvji norādījuši, ka miljoniem cilvēku joprojām ir nepieciešama humānā palīdzība un tiks darīts viss iespējamais, lai tā tiktu nogādāta.
“Human Rights Watch” pārstāvis Robertsons gan uzsvēris, ka nevalstiskajām organizācijām strādāt Mjanmā kļūst arvien grūtāk un katras organizācijas pašas ziņā ir tas, vai to darīt. Robertsons atzīmēja, ka viņa organizācija darbu turpina, taču lielākoties pagrīdē. Pēc viņa vārdiem, ja starptautiskā sabiedrība aktīvi neiesaistīsies, situācija Mjanmā kļūs tikai sliktāka.
“Starptautiskajai sabiedrībai ir nepieciešams aktīvi iesaistīties. Situācija kļūst arvien sliktāka, un mēs redzēsim arvien vairāk sadursmju starp visā valstī izplatīto plašo pretošanās kustību un militāristiem, kuri cenšas nostiprināt savu varu ar spēku. Starptautiskajai sabiedrībai ir aktīvāk jāspēlē sava loma. Tāpēc mēs esam atkārtoti aicinājuši uz rīcību arī ANO Drošības padomē, prasot ieviest starptautisku ieroču embargo Mjanmas militārajam režīmam. Mēs arī aicinām pieņemt konkrētas sankcijas gan pret militārpersonām, gan viņu uzņēmumiem, gan tādiem valsts uzņēmumiem kā “Mjanmas naftas un gāzes uzņēmums”, kas nodrošina naudas līdzekļus Mjanmas militārajiem līderiem,” norādīja Robertsons.
Gandrīz gadu ilgajos militārās huntas mēģinājumos apklusināt savus pretiniekus ir nogalināti aptuveni 1300 cilvēki, bet aptuveni 11 000 ir aizturēti.
Līdz šim starptautiskie centieni atrisināt konfliktu diplomātiskā ceļā ir cietuši neveiksmi. Krīzi atrisināt ir mēģinājuši ANO un Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas jeb ASEAN pārstāvji, taču militārās huntas ģenerāļi ir atteikušies iesaistīties sarunās ar saviem pretiniekiem. Pirms diviem mēnešiem amatā ieceltā jaunā ANO īpašā sūtne Mjanmā Noelīna Heizere arī ir paudusi bažas par pieaugošo vardarbību, aicinājusi atļaut humānās palīdzības nogādāšanu visiem, kuriem tā ir nepieciešama, kā arī aicinājusi konfliktā iesaistītās puses izsludināt Jaungada pamieru.
KONTEKSTS:
Dienvidaustrumāzijas valstī Mjanmā februāra sākumā notika militārais apvērsums. Ģenerāļi puča sarīkošanu pamatoja ar novembra vēlēšanās it kā notikušajām nelikumībām. Vēlēšanās pārliecinošu uzvaru bija guvusi Nacionālā demokrātijas līga. Militārā hunta uz gadu izsludinājusi ārkārtas stāvokli, solot pēc tam sarīkot jaunas vēlēšanas, precīzi nenorādot, kad tieši tās varētu notikt.
Kad militārie spēki 1. februārī pārņēma varu, valdības vadītāja Auna Sana Su Čī un citi valdošās Nacionālās demokrātijas līgas augstākie pārstāvji tika aizturēti. Daudzas valstis jau nosodījušas Mjanmā notiekošo. ASV un Lielbritānija ieviesušas sankcijas pret huntu. Lielākā daļa Mjanmas kaimiņvalstu gan apgalvo, ka starptautiskajai sabiedrībai nav jāiejaucas Mjanmas iekšpolitikā.
