Saspīlējums Grieķijas un Austrijas starpā turpinās jau vairākas dienas. Trešdien Vīnē notikušās Austrijas un astoņu Balkānu valstu iekšlietu un ārlietu ministru tikšanās laikā Austrija atkārtoti paziņoja, ka Grieķija nav spējīga ieviest kārtību uz savām robežām, tādējādi dodot iespēju ļoti lielam skaitam patvēruma meklētāju iekļūt Grieķijā un tālāk doties uz citām ES valstīm.
Austrijas iekšlietu ministre Johanna Mikla-Leitnere šīs tikšanās laikā paziņoja, ka Grieķijas nespēja aizsargāt savas ārējās robežas liekot uzdot jautājumu, vai tā spēj rūpēties arī par Šengenas zonas iekšējām robežām. Šie izteikumi izsauca asu Grieķijas pretreakciju, vēl jo vairāk tāpēc, ka šajā sanāksmē Grieķijas puse pat nepiedalījās.
Grieķija iesniegusi Austrijai protestu, paziņojot, ka vienpusējas iniciatīvas bēgļu problēmas risināšanai apdraudot Eiropas integrāciju, bet atbildību par migrācijas problēmu risināšanu nedrīkstot uzvelt tikai vienai valstij.
Šiem protestiem sekoja arī Grieķijas vēstnieka atsaukšana no Austrijas. Savukārt Johanna Mikla-Leitnere bija paudusi vēlmi doties uz Grieķiju un izskaidrot Austrijas pozīciju. Taču tagad kļuvis zināms, ka ministrei vizīte Atēnās ir atteikta.
Grieķijas migrācijas politikas ministrs Jannis Muzals paziņojis, ka Mikla-Leitnere sagroza patiesos faktus, bet Austrija kopumā īstenojot naidīgās darbības pret Grieķiju un ES. Muzals arī uzsvēris, ka dažas ES valstis vēlas pārvērst Grieķiju par milzīgu bēgļu nometni līdzīgu kā Libāna, taču Atēnas tam nepiekritīs pat tad, ja no Briseles tiks saņemts prasītais finansējums.
Šādi izteikumi sekojuši Čehijas, Ungārijas, Polijas un Slovākijas aicinājumam ES izstrādāt plānu "B" migrācijas problēmu risināšanai. Šo valstu paziņojumā norādīts, ka gadījumā, ja Grieķija nespēj kontrolēt savas robežas, cilvēkus vajadzētu filtrēt uz Grieķijas un Maķedonijas robežas un ES vajadzētu piešķirt humāno palīdzību Grieķijā iestrēgušajiem cilvēkiem.
Tikmēr šajās dienās Grieķijas valdība ir aicinājusi prāmju kompānijas samazināt bēgļu pārvadāšanas apjomus no salām uz Pirejas ostu, tādējādi cenšoties samazināt spiedienu uz bēgļu uzņemšanas centriem. Šāds solis ir sperts, jo kaimiņos esošās valstis ir ieviesušas ierobežojumus uzņemamo cilvēku skaitam. Tā, piemēram, pie Maķedonijas robežas ceturtdien, 25.februāri, bija sapulcējušies aptuveni 3000 patvēruma meklētāju, bet valstī ielaisti vien 100.
Vienlaicīgi ar prāmju kustības samazināšanu neapskaužama situācija veidojas arī tādās salās kā Lesba, Hiosa un Samosa, kur katru nedēļu no Turcijas ieceļo tūkstošiem jaunu patvēruma meklētāju. Situācijai pasliktinoties, Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs ir piedraudējis turpmākajos ES migrācijas samitos bloķēt visus lēmumus līdz brīdim, kad dalībvalstis nebūs piekritušas uzņemamo bēgļu kvotām.
