Putina pārvaldītā Krievija jau piecus gadus ir sabiedrotā Sīrijas asiņainajā karā, gan dodot ieročus un karavīrus, gan līdz šim arī aizstāvot prezidentu Bašaru al Asadu uz starptautiskās skatuves. Vēl gada sākumā Kremļa saimnieks pats personiski ieradās Damaskā, lai tiktos ar prezidentu al Asadu. Tobrīd Krievija kopā ar Sīrijas valdības armiju bombardēja par pēdējo opozīcijas bastionu dēvēto Idlibas provinci un nebija ne miņas no nesaskaņām abu politiķu starpā.
Taču tagad - jau pēc dažiem mēnešiem - ir parādījušās jaunas vēsmas. Krievijas medijos vienlaikus publicēti vairāki raksti, kuros asi kritizēta Asada vara kā vāja, neefektīva un korumpēta. Virkne Krievijas politikas komentētāju aicinājuši Asadu aizstāt ar citu, spējīgāku līderi. Daudzi uzskata, ka šīs mediju kampaņas iniciators ir pats Vladimirs Putins.
Kas pēkšņi ir mainījies? Krievijas mediji un Kremlim tuvu stāvoši analītiķi skaidro, ka Asada politika ved Krieviju tuvāk Afganistānas scenārijam, proti, nebeidzamam karam, kas neesot Krievijas interesēs. Bet Rietumu medijos min, ka Putina nepacietību vairo Covid-19 izplatība un sarūkošās naftas cenas, kas Kremļa saimniekam spiež pasludināt ātru uzvaru Sīrijā.
Krievija gribētu, lai Asads slēdz ātru pamieru ar opozīciju un atļauj Krievijas kontroli vismaz daļā reģiona. "Šajos ļoti saspringtajos laikos, kad Putins un Bašars al Asads patiesībā nemaz nav tik tuvi un Krievijas valdība, kas nemaz nav tik imūna, piedzīvo lielu sabiedrības kritiku, turpināt jaunus ārvalstu militāros piedzīvojumos Putinam nav viegli. Un, manuprāt, tieši šie ārējie faktori ir ietekmējuši šo dinamiku," pauda "Chatham House" Krievijas un Eirāzijas programmas vadītājs Džeims Niksejs.
Krievijas Starptautisko attiecību institūts, kas pazīstams kā tuvu stāvošs Krievijas likumdevējiem, pēdējās dienās izteicis prognozi, ka Krievija kopā ar Turciju un otru Asada sabiedroto Irānu izkals plānu, kā gāzt Sīrijas prezidentu un panākt pamieru, izveidojot pārejas valdību, kurā iekļaus visas karojošās puses.
"Tas izklausās maz ticams, jo Bašars al Asads Sīrijā joprojām spēlē lielu lomu un joprojām viņam ir liela kontrole. Bet arī ir grūti iedomāties, kā Krievija, Turcija un Irāna varētu cieši un auglīgi sadarboties, jo tās ir puses, kuras savstarpēji nesaprotas. Ir grūti iedomāties, ka tās varētu izveidot koalīciju, gāzt veco un izveidot jaunu valdību," sacīja Niksejs.
Sīrijas varas iestādes un pat Maskavā bāzētais Sīrijas vēstnieks uz Krievijā izvērsto kritiku pagaidām nav reaģējis. Bet Krievija, kā norāda analītiķi, kaļot izejas plānus no Sīrijas konflikta, atstāt reģionu nebūt neplāno. Gluži otrādi. Ekonomiski tā jau ir pamatīgi ielikusi kāju Sīrijas durvīs.
Piemēram, Krievijas naftas gigants "Stroytransgaz" dominē Sīrijas enerģijas tirgū. Taču pagaidām situācija, pēc ekspertu domām, visticamāk, strauji vēl nemainīsies, kamēr Krievija sapratīs, kas ir sasniedzams, kas ne.
