Pētījumā norādīts, ka secinājumi izdarīti, analizējot no dziļurbumiem iegūtos ledus paraugus. Kūstošo ledāju ūdens daudzums patlaban ir uz pusi lielāks nekā pirms industriālās revolūcijas un par trešo daļu lielāks nekā 20. gadsimtā.
Īpaši spilgti šī tendence vērojama pēdējās desmitgadēs. Iespējams, pasaules lielākās salas ledus sega samazinās straujāk nekā jebkad pēdējos astoņos tūkstošos gadu. Šajā reģionā klimata izmaiņām ir visspēcīgākā ietekme.
Pētnieki arī informē, ka Grenlandes ledus segas biezums sasniedz 1,6 kilometrus, tai izkūstot, pasaules jūras līmenis palielinātos par septiņiem metriem. Tā rezultātā applūstu daudzas pasaules salas un piekrastes teritorijas.
