Pieaug ceļā uz Eiropu pazudušo nepilngadīgo bēgļu skaits

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Bēgļu ieceļošana Eiropā prasa arvien vairāk bērnu dzīvību. Nepilnu šā gada pirmo divu mēnešu laikā, cenšoties nonākt Eiropā, bojā gājuši vairāk nekā 400 cilvēku, kuru vidū bija arī vairāki desmiti bērnu.  Dienesti arī ceļ trauksmi, ka daudzi bērni un pusaudži, iespējams, kļuvuši par kriminālnoziegumu upuriem.

16 gadus vecais Omārs no Sīrijas Eiropā ieradās bez vecākiem. Taču viņš vismaz ceļoja kopā ar pieaugušo brālēnu. Līdzīgi kā daudziem, arī viņu ceļa mērķis ir Vācija. Bet nu jau simtiem un pat tūkstošiem nepilngadīgo dodas bēgļu gaitās bez vecāku vai citu pieaugušo pavadības. Daudzu pēdas, nonākot Eiropā, pazūd.

Franču žurnālisti sekojuši vairāku nepilngadīgo likteņiem, ienākot Eiropā. Piemēram, kāds 14 gadus vecs zēns no Afganistānas ceļojis viens. Pēc bīstama ceļojuma viņam izdevās nonākt Grieķijas salās, tātad – Eiropas Savienībā. Viņam ir divi vecāki brāļi, taču tiem nācās palikt Afganistānā, lai parūpētos par ģimeni, bet viņam nācās doties ceļā un noprotams, ka ģimene saista lielas cerības ar puiša panākumiem Eiropā.

"Man tas ir jādara. Man viņi jāizvelk no nabadzības. Tas ir mans pienākums.

Septiņas dienas gāju kājām Pakistānas kalnos. Visi tie kontrabandisti. Tas bija ļoti bīstami. Divas reizes gandrīz noslīku, taču man bija jāturpina ceļš," stāstīja nepilngadīgs patvēruma meklētājs no Afganistānas.

No salas, kur veikta sākotnējā reģistrācija un pagaidu izmitināšana, afgāņu puisis un citi bēgļi tiks pārvesti uz Atēnām. Taču tur viņu pārvietošanās būs ierobežota, tādēļ absolūtais vairums – 80% – šādu nepilngadīgo izvēlas bēgt. Un ļoti bieži līdz ar to arī pazūd ziņas par viņu tālākajām gaitām.

Kamēr Eiropas policijas birojs "Eiropols" jau iepriekš izplatīja paziņojumu, brīdinot, ka šādu nepilngadīgo skaits Eiropā jau pārsniedzis 10 000, franču žurnālisti secina, ka patiesie problēmas apmēri ir krietni lielāki.

Tikai pērn oficiāli reģistrēti 2400 nepilngadīgo, kas ceļoja bez pieaugušā pavadības, lai gan īstenībā tādu bijis vismaz 20 000. Tiek pieļauts, ka liela daļa galu galā tomēr apvienojas ar saviem piederīgajiem, kas jau dzīvoja Eiropā vai ieradušies pa citu ceļu. Taču tāpat liela daļa var krist par upuri kriminālnoziegumiem –  cilvēktirdzniecībai, verdzībai un dzimumnoziegumiem pret nepilngadīgajiem.

Satraukumu rada arī pieaugušais bojā gājušo skaits Vidusjūras nemierīgajos ūdeņos. Tikai nepilnos divos šā gada pirmajos mēnešos zināms par vairāk nekā 400 šādiem nāves gadījumiem. Taču, arī nonākot uz sauszemes, bēgļi nav drošībā. Gada sākumā traģēdija notika Grieķijai piederošajā Lesbas salā, kur ķermeņa atdzišanas dēļ bojā gāja divas sievietes un piecgadīgs bērns.

Ir pamats bažām, ka šogad stāvoklis būs vēl sliktāks. Spītējot aukstajam ziemas laikam, Eiropā ienākošo bēgļu straume jau sākusi augt. Laikapstākļiem kļūstot siltākiem, Eiropa var piedzīvot pat vēl straujāku bēgļu pieaugumu nekā pērn.

Turklāt mainījusies arī migrantu demogrāfija. Ja iepriekš bīstamajā ceļā vairumā gadījumu devās gados jauni vīrieši, lai iekārtotos un tikai tad nogādātu Eiropā savas ģimenes, tad šobrīd pat divas trešdaļas bēgļu ir sievietes un bērni.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti