ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons otrdien, 1. augustā, informēja žurnālistus par padarīto ASV ārpolitikā pirmajos sešos Trampa administrācijas mēnešos. Žurnālisti lielāko interesi izrādīja par ASV attiecībām ar Krieviju un Ziemeļkoreju. Abas valstis iekļautas jaunajā sankciju paketē, kuras trešdien, 2. augustā, apstiprināja ASV prezidents Donalds Tramps.
"Mēs necenšamies panākt režīma maiņu, mēs necenšamies panākt režīma sabrukumu, mēs necenšamies panākt paātrinātu pussalas apvienošanos.
Mēs cenšamies pateikt ziemeļkorejiešiem: mēs neesam jūsu ienaidnieks, mēs neesam drauds jums, bet jūs radāt nepieņemamus draudus mums, un mums uz to ir jāreaģē," sacīja Tilersons.
Ņemot vērā, ka pagājušā nedēļā Ziemeļkoreja veiksmīgi izmēģināja jaunu starpkontinentālo raķeti, pieaug bažas, ka tā varētu sasniegt arī ASV rietumkrastu.
Eksperti uzskata, ka Phenjana vēl nav radījusi kodolgalviņu, ko varētu uzmaukt tālā rādiusa raķetei un kas spētu precīzi trāpīt mērķī. Tomēr pie tāda kodolprogrammas attīstības tempa tuvākajos gados tā varētu radīt tehnoloģiju, ar ko vērst kodoluzbrukumu pret ASV.
Republikāņu senators Lindsijs Greiems intervijā amerikāņu telekanālam atklāja, ka prezidents Donalds Tramps būtu gatavs pret Ziemeļkoreju vērsties arī militāri.
"Ar Ziemeļkoreju būs karš raķešu programmas dēļ, ja viņi turpinās mēģinājumus trāpīt Amerikai ar starpkontinentālo ballistisko raķeti. Tramps man to teica," paziņoja Greiems.
Lai stiprinātu aizsardzības spējas pret raķešu draudiem, ASV un Dienvidkoreja kopā piedalās militārās mācībās, kā arī izmēģina pretraķešu aizsardzības kompleksu. Tā izvietošana Dienvidkorejā gan pagaidām atlikta, līdz tiek novērtēta sistēmas ietekme uz vidi.
Pret sistēmas izvietošanu iebilduši gan vietējie iedzīvotāji, gan Ziemeļkorejas lielākā tirdzniecības partnere Ķīna.
ASV un Japāna prasījusi Ķīnai izmantot savu ietekmi Ziemeļkorejas savaldīšanai. Uz to reaģējis Ķīnas valsts laikraksts, ko uzskata par valdības ruporu, norādot, ka Ķīna viena nespēs tikt galā un atbildība jāuzņemas arī ASV.
Pagaidām ASV vērsusi diplomātiskas un ekonomiskas sankcijas pret Ziemeļkoreju, kā arī veikusi spēka demonstrācijas Korejas pussalā.
Stāstā par sankcijām iesaistīta arī Latvija, kas nupat vērsusi finanšu ierobežojumus pret kādu Taivānas pilsoni par saistību ar Ziemeļkorejas īstenoto kodolprogrammu un politisko režīmu. Iepriekš Finanšu un kapitāla tirgus komisija sodījusi trīs Latvijas bankas, kuras Ziemeļkoreja izmantoja starptautisko sankciju apiešanai.
