Pieaug bažas par Bosnijas un Hercegovinas tālāko pastāvēšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Bosnija un Hercegovina piedzīvo dziļu politisko krīzi. Tās galvenais vaininieks ir Bosnijas un Hercegovinas serbu līderis Milorads Dodiks, kurš ir apšaubījis valsts pastāvēšanas nepieciešamību. Viņš ir bloķējis valsts centrālo institūciju darbu un vēlas vēl lielāku autonomiju Bosnijas serbu pārvaldītajam reģionam. Pēdējos mēnešos arvien biežāk izskan bažas par daudznacionālās valsts sadalīšanos un iespējamo karu.

Pieaug bažas par Bosnijas un Hercegovinas tālāko pastāvēšanu
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Bosnijas un Hercegovinas sastāvā esošās Serbu Republikas parlaments 10. decembrī nobalsoja par valstiskā veidojuma izstāšanos no Bosnijas armijas, drošības dienestiem, nodokļu sistēmas un tieslietu sistēmas.

Bosnijas serbu līderis Milorads Dodiks paziņoja, ka Serbu Republikas mērķis ir panākt pilnīgu autonomiju no valsts centrālajām institūcijām.

"Mēs anulējam savu līdzdalību Bosnijas un Hercegovinas kopīgajos bruņotajos spēkos. Tuvākā pusgada laikā mēs mēģināsim saprast, vai, ņemot vērā mūsu pozīciju, ir iespēja izveidot jaunu bruņoto spēku struktūru, vai arī izvēlēsimies kādu no sekojošajām iespējām: veidot Serbu Republikas armiju vai arī iesniegt likumprojektu par visas Bosnijas demilitarizāciju," viņš sacīja pēc parlamenta balsojuma.

Dodika plāni ir pretrunā ar 1995. gadā parakstīto Deitonas miera līgumu, kas izbeidza trīsarpus gadus ilgušo asiņaino Bosnijas karu un līdz šim ir nodrošinājis relatīvu mieru serbu, horvātu un musulmaņu apdzīvotajā valstī.

Vienošanās rezultātā valsti sadalīja divās etniski nošķirtās daļās – musulmaņu un horvātu pārvaldītajā Bosnijas un Hercegovinas Federācijā un serbu kontrolētajā Serbu Republikā. Katram no šiem valstiskajiem veidojumiem ir savs karogs, prezidents, premjerministrs un valdība, parlaments, policija un tiesas, kā arī plašas autonomijas tiesības.

Abas autonomās valsts daļas saista vāja centrālā valdība, kas atrodas galvaspilsētā Sarajevā. Tās galvenais elements ir Prezidentālā padome, kurā ir pārstāvētas trīs lielākās etniskās grupas. Katrs padomes loceklis rotācijas kārtībā ieņem Valsts prezidenta amatu astoņus mēnešus.

Deitonas miera līguma izpildi uzrauga Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) augstais pārstāvis, kam ir plašas pilnvaras.

Bosnijas serbu politiskie līderi jūlijā paziņoja, ka boikotēs valsts centrālo institūciju darbu pēc tam, kad toreizējais ANO augstais pārstāvis Valentīns Incko izsludināja vairākus likumus, kas aizliedz genocīda un kara noziegumu noliegumu, kā arī par šādiem noziegumiem notiesātu personu glorifikāciju.

Likumu mērķis ir ierobežot Bosnijas serbu politisko vadītāju centienus apšaubīt 1995. gadā Bosnijas serbu karaspēka īstenoto 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu nonāvēšanu Srebrenicas ciematā.

Bažas par valsts sadalīšanos

Bosnijas serbu īstenotais boikots ir paralizējis centrālās valdības darbu, bet paziņojumi par Serbu Republikas izstāšanos no vairākām institūcijām daudzos ir izraisījis bažas par Bosnijas un Hercegovinas iespējamo sadalīšanos.

Vairāki analītiķi ir norādījuši, ka tā nevarētu notikt bez asinsizliešanas, ņemot vērā Dodika nodomus izveidot Serbu Republikas bruņotos spēkus un viņa brīdinājumus par serbu gatavību ar spēku padzīt reģionā dislocētās Bosnijas un Hercegovinas armijas vienības. Dodiks arī apgalvo, ka vajadzības gadījumā militāru palīdzību varētu sniegt Serbija un Krievija.

Izdevīgi Putinam

Krīze Bosnijā un Hercegovinā ir izdevīga Dodika spēcīgākajam sabiedrotajam – Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Kremlis nevēlas pieļaut, lai šī valsts un Rietumbalkānu reģions kopumā tuvinātos Eiropas Savienībai (ES) un NATO.

Politikas analītiķis Reufs Bajrovičs uzskata, ka politiskā krīze Bosnijā un Hercegovinā ir cieši saistīta ar Krievijas karaspēka savilkšanu pie Ukrainas robežas un Baltkrievijas īstenoto hibrīdagresiju pret Poliju, Lietuvu un Latviju.

"Nav nekāds noslēpums, ka Dodika kunga spēka avots ir Putina kungs. Krievija ļoti, ļoti vēlas palīdzēt Bosnijas serbu līderiem izraisīt pēc iespēja dziļāku krīzi reģionā," Bajrovičs sacīja televīzijas kanālam "TRT World".

"Labākais veids, kā risināt šo krīzi, ir nosūtīt vairāk ārvalstu karavīru uz Bosniju. Vienalga, vai tie būtu britu vai amerikāņu karavīri, vai kontinentālās Eiropas valstu karavīri. Tas būtu signāls Dodikam un Putinam, ka Deitonas miera līgums joprojām ir spēkā esošs un ka viņi to nevar pārkāpt, nerēķinoties ar sekām," viņš norādīja.

ES, ASV, Lielbritānija, Francija un Vācija ir nosodījušas Serbu Republikas likumdevēju uzsākto procesu reģiona aiziešanai no Bosnijas un Hercegovinas centrālajām institūcijām. Rietumvalstis brīdina, ka tas var destabilizēt situāciju visā Rietumbalkānu reģionā.

ASV ir noteikušas ieceļošanas aizliegumu Dodikam, bet amerikāņu un ES amatpersonas ir piedraudējušas ar jaunām sankcijām, ja Serbu Republika mēģinās atšķelties no Bosnijas un Hercegovinas.

Dodiks ir paziņojis, ka sankciju un ES finansējuma apturēšanas gadījumā viņš varētu saņemt palīdzību no Krievijas un Ķīnas.

Situācijas noregulēšanā iesaistījusies arī Turcija, kas mēģina nostiprināt ietekmi Rietumbalkānos.

Sarajevu šonedēļ apmeklēja Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars. Viņš paziņoja, ka Turcija ir gatava uzņemties vidutāja lomu sarunās starp Serbu Republiku un Bosnijas un Hercegovinas centrālo valdību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti