Attiecību samezglojuma atrisināšanai būs vajadzīgs laiks, jo kopš amerikāņu un britu drošības līguma parakstīšanas ar Austrāliju neuzticības ēna ir iezagusies Eiropas Savienības un ASV attiecībās.
Francija zaudē miljardiem vērtu darījumu
ASV, Lielbritānija un Austrālija nesen paziņoja par Indijas–Klusā okeāna stratēģiskās partnerības izveidi. Pirmā paredzētā iniciatīva ir palīdzība Austrālijai kodolzemūdeņu būvē, izmantojot ASV un Lielbritānijas tehnoloģijas. Uz to asi reaģēja Francija, kas bija sākusi sarunas par zemūdeņu pārdošanu Austrālijai miljardiem dolāru vērtībā, bet tagad šis darījums ir atcelts.
Pēc milzīgā saspīlējuma un vēstnieku atsaukšanas gan no ASV, gan Austrālijas, Francija attiecības ar ASV pamazām nogludina. Francijas prezidents Emanuels Makrons un Baltā nama saimnieks Džo Baidens ir sazvanījušies, izrunājušies un nolēmuši jau drīzumā tikties Eiropā. Arī Francijas vēstnieks ir atgriezies Vašingtonā. Taču vēsums arvien paliek.
Eiropas Savienības amatpersonas, ka steidzās atbalstīt Franciju, izsakās visai skaudri.
“Kaut kas transatlantiskajās attiecībās ir salūzis,” intervijā “CNN” pavēstīja Eiropas iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons, vienlaikus bilstot, ka darbosies, lai partnerību atkal atjaunotu, pat tad, ja ir jomas, kurās vajadzēs pauzi un restartu.
Makrona atbildes gājiens
Eiropas Savienības līderi ir paredzējuši kopīgas sarunas par attiecībām ar ASV 5. oktobrī Slovēnijā pirms gaidāma samita par Rietumbalkāniem. Tikmēr analītiķi brīdina, ka attiecību vēsumam ieilgstot, to sev par labu var izmantot Krievija, Ķīna un citi Rietumu konkurenti.
Francija tikmēr šajās dienās ir parakstījusi vērienīgu daudzu miljardu eiro vērtu aizsardzības līgumu ar Grieķiju, kas cita starpā ietver Atēnu lēmumu iegādāties trīs Francijas karakuģus.
“Eiropai ir pienākums patstāvīgi aizstāvēt savas nacionālās, ģeogrāfiskās, Eiropas intereses, un tas ir kaut kas tāds, ko tā var darīt tikai tad, ja tā attīsta spēju darboties, nepaļaujoties tikai uz NATO vai ANO ieguldījumu,” uzsvēra Grieķijas premjers Kirjaks Micotakis.
Francijas prezidents Makrons uzsvēra, ka šis līgums nav vērsts ne pret vienu, tomēr atzina, ka eiropiešiem nevajag būt naiviem un parādīt, ka spēj paši sevi aizstāvēt un būt cienīti.
“ASV ir lielisks vēsturisks sabiedrotais, un tāds tas arī paliks, bet mums ir jāredz, ka jau nedaudz vairāk nekā desmit gadus ASV ir daudz koncentrējušās uz sevi un tām ir stratēģiskas intereses par Ķīnu un Klusā okeāna reģionu. Tās ir viņu tiesības, tā ir viņu suverenitāte, taču mēs būtu naivi vai drīzāk mēs pieļautu briesmīgu kļūdu, ja neizdarītu secinājumus.”
Parīze vēlāk vēlreiz skaidroja, ka līguma slēgšana ar Grieķiju nav atbilde ASV un, ka tas bijis plānots jau sen, taču gluži vienkārši sakritis ar neseno Austrālijas vienošanos un tāpēc tikai izskatoties pēc atbildes soļa.
Runa ir par naudu
To, cik daudz par šo ASV un Eiropas attiecību krīzi runā pašā Amerikā, lūdzām komentēt Latvijas Radio kolēģim Artjomam Konohovam, kurš pašlaik atrodas ASV.
“Es teiktu, ka par to Amerikā runā maz, jo ASV par ārpolitiku kopumā runā diezgan maz. Ja skatās TV, citus plašsaziņas līdzekļus, tad jautājumi, kas šeit tiek apspriesti, vairāk ir saistīti ar iekšpolitiku – budžets, infrastruktūras plāns, demokrātu domstarpības un nespēja vienoties, tas, ka Baidens kameras priekšā ir saņēmis trešo vakcīnas poti.
Tomēr jautājumi par starptautisko tirdzniecību, kādā veidā Amerika varētu attīstīties tālāk, kā sadarboties ar Eiropu, tas viss ir otrajā plānā, bet ir būtiski industrijām, politiķiem, ekspertiem, jo runa ir par naudu.”
Eiropa vēlas panākt tarifu atcelšanu
Konohovs norāda, ka šobrīd būtiskākais un sarežģītākais jautājums, ko vajadzētu atrisināt līdz decembrim, ir par ievedmuitām jeb tarifiem, ar ko ASV apliek tēraudu un alumīniju, kas tiek ievests no Eiropas. Eiropas Savienība vēlas panākt ievedmuitas atcelšanu un lūko panākt līdzīgu līgumu, kāds ASV jau ir noslēgts ar Kanādu un Meksiku.
“It sevišķi jautājums par tēraudu ir simbolisks, jo savulaik Tramps izteica argumentu, ka Eiropā ražotais tērauds apdraud Amerikas drošību un tam Eiropa nekādi nevar piekrist. Eiropa saka, ka mēs nekādā veidā neapdraudam Amerikas drošību, jo esam partneri, sabiedrotie, un līdz ar to lietot šādu argumentāciju kopumā nebūtu pareizi,” skaidro Konohovs.
“Tērauda ražošana ir politiski jūtīgs jautājums. Un ir svarīgi, lai tas tiktu atrisināts tādā veidā, ka to šeit varētu izskaidrot industrijai, saviem vēlētājiem, ka nezudīs darba vietas, bet tieši otrādi tiek mēģināts normalizēt situāciju un atvērt dažādus tirgus.”
