Radikālais grupējums “Taliban” pastiprināja uzbrukumus Afganistānas valdības kontrolētajām teritorijām maijā, kad ASV prezidents Džo Baidens paziņoja par amerikāņu vadīto starptautisko koalīcijas spēku izvešanu no valsts.
Pēdējo mēnešu laikā talibi ir pārņēmuši kontroli pār desmitiem valsts rajonu un pastiprinājuši uzbrukumus vairāku provinču galvaspilsētām.
Piektdien “Taliban” kaujiniekiem izdevās ieņemt valsts dienvidrietumu provinces Nīmrūzas galvaspilsētu Zarandžu. Par to pavēstīja ne tikai talibu pārstāvji, bet arī Nīmrūzas provinces gubernatora vietniece un vietējo drošības spēku vadība. Drošībnieki notikušajā vaino Afganistānas valdību, kas neesot nosūtījusi uz pilsētu papildspēkus.
Zarandžas nonākšana talibu rokās ir milzīgs apkaunojums Afganistānas valdībai.
60 tūkstošu iedzīvotāju lielā Zarandža ir stratēģiski svarīga, jo tā atrodas pie robežas ar Irānu. Kontrole pār pilsētu ļaus talibiem kontrolēt arī likumīgo un nelikumīgo preču plūsmu caur robežu ar Irānu.
“Taliban” pārstāvji ziņu aģentūrai “Reuters” sacījuši, ka Zarandžas krišana iedvesmos talibu kaujiniekus, kuri mēģina ieņemt citu provinču galvaspilsētas.
ANO īpašā sūtne Afganistānā Debora Laionsa piektdien sacīja, ka karadarbība Afganistānā ir iegājusi “nāvējošākā un daudz postošākā fāzē”, ko apliecinot vairāk nekā tūkstoš civiliedzīvotāju bojāeja karadarbībā pēdējā mēneša laikā.
“Uzbrukt pilsētām nozīmē apzināti nodarīt milzīgu kaitējumu un izraisīt milzīgus civiliedzīvotāju upurus. Tomēr izskatās, ka lielo pilsētu apdraudēšana ir “Taliban” stratēģisks lēmums, un viņi ir akceptējuši iespējamo asinsizliešanu,” sacīja Laionsa.
Diplomāte apšaubīja talibu vēlmi konfliktu risināt politiskā ceļā.
“Karojošā puse, kas patiesi vēlētos panākt risinājumu sarunu ceļā, neriskētu ar tik daudziem civiliedzīvotāju upuriem, jo tā saprastu, ka samierināšanās process būs sarežģītāks, ja tiks izliets vairāk asiņu. Tā arī saprastu, ka nevar iznīcināt infrastruktūru, kas būs ļoti nepieciešama valsts atjaunošanai pēc tam, kad tiks panākta vienošanās,” norādīja sūtne.
Pērn septembrī Kataras galvaspilsētā Dohā sākās miera sarunas starp Afganistānas valdību un “Taliban”, taču talibu pēdējo mēnešu militārie panākumi samazina cerības, ka abas puses varētu panākt miermīlīgu risinājumu vairākas desmitgades ilgušajam konfliktam.
Par pieaugošo varas vakuumu kaimiņos esošajā Afganistānā ir noraizējušās piecas Centrālāzijas valstis – Tadžikistāna, Uzbekistāna, Turkmenistāna, Kazahstāna un Kirgizstāna.
To līderi piektdien tikās Turkmenistānas Kaspijas jūras kūrortā Avazā, lai apspriestu situāciju Afganistānā.
Tadžikistānas prezidents Emomali Rahmons paziņoja, ka talibi pilnībā kontrolē Afganistānas robežu ar viņa valsti. Savukārt Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijojevs aicināja Afganistānas valdību un talibus pārtraukt karadarbību un sarunu ceļā vienoties par abpusēji pieņemamiem kompromisiem, vēsta raidsabiedrība “TRT World”.
KONTEKSTS:
Talibu režīmu gāza 2001. gadā, kad pēc 11. septembra terora aktiem Afganistānā iebruka ASV vadītā starptautiskā koalīcija, lai likvidētu teroristu grupējuma "Al-Qaeda" bāzes. Kopš tā laika "Taliban" regulāri veic uzbrukumus afgāņu un ārvalstu karavīriem, bet visvairāk šajā karā ir cietuši civiliedzīvotāji.
ASV prezidents Džo Baidens ir apņēmies pabeigt ASV karaspēka izvešanu no Afganistānas līdz 2021. gada 31. augustam. ASV vadīto starptautiskās koalīcijas spēku atkāpšanos savā labā izmanto "Taliban", kas atgūst kontroli pār arvien jauniem Afganistānas apgabaliem.
