Uzbrukumā gājuši bojā vismaz 25 cilvēki

Vismaz 25 bojāgājušie ir atrasti zem vakar Krievijas uzbrukumā daļēji sagrautās deviņstāvu dzīvojamās ēkas, paziņojušas varasiestādes. Nogalināto vidū bija arī pusaugu meitene. No gruvešiem ir izvilkti vismaz 39 izdzīvojušie, arī seši bērni. Uzbrukumā dažāda smaguma ievainojumus guvuši kopumā 73 cilvēki.

Zem gruvešiem atrodas vēl vairāk nekā 40 cilvēku, tāpēc arī šodien notikuma vietā turpinājās glābšanas un meklēšanas darbi, kā arī bīstamo konstrukcijas elementu demontāža.

Pie nopostītās ēkas bija sapulcējušies apkaimes iedzīvotāji, lai palīdzētu glābējiem un noskaidrotu, kas ir noticis ar viņu kaimiņiem. Viņu vidū bija arī Svetlana, kuras radiniekiem izdevās izglābties.

„Viņu dzīvoklis „karājas gaisā”. Viņi brīnumainā kārtā palika dzīvoklī neskarti. Dievs paglāba. Pēc tam viņus ar kāpnēm nocēla lejā. Tur, no balkona. Liels paldies glābējiem,” viņa sacīja telekanālam „Freedom”.

Krievija vakar veica kārtējo masīvo raķešu uzbrukumu Ukrainas pilsētām. Triecienos nogalināti vismaz 28 civiliedzīvotāji, bet vairāk nekā 80 ievainoti.

Zelenskis: Krievija kārtējo reizi ir apliecinājusi, ka ir „teroristu valsts”

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Krievija kārtējo reizi ir apliecinājusi, ka ir „teroristu valsts”, bet pārējai pasaulei ir jādara viss, lai apturētu Krievijas zvērības.

„Vai Krievijas teroru var apturēt? Jā. Vai to ir iespējams izdarīt kaut kā citādi nekā kaujas laukā Ukrainā? Diemžēl nē. To var un vajag darīt uz mūsu zemes, mūsu debesīs un jūrā. Kas tam ir nepieciešams? Ieroči, kas ir mūsu partneru noliktavās un ko mūsu armija tik ļoti gaida. Nekādi pierunāšanas pasākumi vai vienkārši laika kavēšana neapturēs teroristus, kuri metodiski nogalina mūsu cilvēkus ar raķetēm, Irānā pirktiem droniem, savu artilēriju, tankiem un mīnmetējiem. Visa pasaule zina, kas un kā var apturēt tos, kas sēj nāvi,” sacīja Zelenskis.

Arī rietumvalstu politiķi ir asi nosodījuši Krievijas masveida triecienus pa civilajiem objektiem Ukrainā.

Kanādas premjerministrs Džastins Trudo uzbrukumu dzīvojamai ēkai Dnipro nodēvēja par „nicināmu, pretīgu un pilnīgi nepieņemamu”. Bet Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņoja, ka „Krievija ir teroristu valsts, kas nes iznīcību, nāvi un milzīgas ciešanas visur, kur tā dodas”.

Eiropas Parlamenta ietekmīgais deputāts Gijs Verhofstads ir aicinājis Eiropas Savienības līderus pastiprināt sankcijas pret Krieviju. Viņš piedāvā sankcionēt visus rietumvalstu uzņēmumus un pilsoņus, kuri turpina veikt darījumus ar Krieviju un Krievijas uzņēmumiem, noteikt ieceļošanas aizliegumu un iesaldēt aktīvus vairāk nekā 6000 Krievijas pilsoņu, kuri ir pietuvināti prezidenta Vladimira Putina režīmam, kā arī piešķirt Ukrainai bloka dalībvalstīs iesaldētos Krievijas Centrālās bankas aktīvus vairāk nekā 300 miljardu eiro apmērā.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Oktobra vidū Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.

10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Centieni iznīcināt Ukrainas energoapgādes infrastruktūru turpinājušies arī pēc tam.