Pamanot laivu Vidusjūrā, kopīgā glābšanas operācijā ar kuģiem un helikopteriem devušies Maltas un Itālijas krasta apsargi, tikmēr laiva ar 200 Āfrikas bēgļiem uz klāja jau paguvusi apgāzties un vismaz 50 cilvēki ir gājuši bojā. Laivai problēmas sākušās īsi pirms saulrieta un bēgļi ir centušies raidīt signālu ar satelīttelefona palīdzību. Pieļauj, ka laiva apgāzusies tādēļ, ka cilvēki pēkšņi pamanījuši lidmašīnu un, cenšoties tai māt, saskrējuši vienā laivas pusē.
Nelaime notikusi 120 kilometru no Itālijai piederošās Lapmedūzas salas, kur tieši pirms nedēļas avarēja cits imigrantu kuģis ar 500 cilvēku uz klāja, no kuriem vairāk nekā 300 gāja bojā. Uz notikušo ļoti asi reaģējis Maltas premjerministrs Džozefs Muskats, sakot, ka Eiropas ūdeņi tuvu Āfrikai draud pārvērsties par kapsētu un līdz šim visas runas Briselē ir bijušas tukša ūdens kulšana. Viņš atgādinājis, ka Itālijai piederošā Lampedūza un arī Malta ir šo traģēdiju krustugunīs, jo ir pirmā Eiropas zemes robeža, ko cenšas sasniegt imigranti no Āfrikas, un iznes pašu lielāko slogu, un par šo jautājumu noteikti runās jau oktobrī gaidāmajā Eiropas Savienības līderu sanāksmē Briselē. Arī sociālajā interneta vietnē „Twitter" šodien daudz dažādu reakciju no pasaules par pēdējo dienu notikumiem pie Maltas un Lampedūzas.
Aculiecinieki ziņo, ka Itālijas krasta apsardze pēdējās dienās ir palielinājusi spēkus, traģēdijas vietā glābšanas darbi vēl turpinās.
Pēc Lampedūzas traģēdijas pirms nedēļas, kas prasīja vairāku simtu cilvēku dzīvību, Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozo un iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma ir solījuši palielināt meklēšanas un glābšanas iespējas īpaši Vidusjūrā, un tādēļ nodibināta darba grupu, kurā ietilpst gan Eiropas Komisija, gan iesaistīto valstu un robežkontroles pārstāvji. Plānots izvērst operāciju Vidusjūrā, no Spānijas līdz Kiprai, kā arī turpināt aktīvāk sadarboties ar imigrantu izcelsmes valstīm, lai uzlabotu legālās imigrācijas iespējas un izskaustu kriminālo grupējumu darbību, kam cilvēku nogādāšana Eiropā bīstamos apstākļos ir peļņas avots. Malmstrēma aicinājusi arī visas Eiropas Savienības dalībvalstis sadarboties ar ANO un citām organizācijām, lai laikus pamanītu bīstamākās zonas un ļautu cilvēkiem, piemēram, no Sīrijas gūt patvērumu savās zemēs.
Dati liecina, ka bēgļu laivās no Ziemeļāfrikas ierodas ne tikai paša kontinenta iedzīvotāji, bet arī bēgļi no Sīrijas, Palestīnas un citām nemiera skartajām valstīm.
Saskaņā ar ANO datiem, Vidusjūrā pēdējās divās desmitgadēs, cerībā sasniegt Eiropu, boja gājuši vismaz 20 000 cilvēku, kas nozīmē aptuveni tūkstotis ik gadu.
