Šādu ieceri gan skeptiski vērtē autopārvadātāji. Savukārt Francijas varas iestādes plāno drīzumā uzsākt Kalē tuvumā izveidotās bēgļu nometnes slēgšanu, vienlaicīgi atverot arī pirmās patversmes Parīzē.
Jau par Lielo Kalē mūri nodēvētā, četrus metrus augstā siena būs kilometru gara un tā atradīsies abās pusēs ceļam, kas ved uz Kalē ostu. Kopš bēgļu krīzes pastiprināšanās, arvien lielāks skaits patvēruma meklētāju dažādos veidos mēģina iekļūt autobusos un kravas automašīnās, lai caur Eirotuneli nokļūtu Lielbritānijā.
Sava mērķa īstenošanai Kalē ostas tuvumā migranti ir izveidojuši nometni, kas nodēvēta par „džungļiem”, un varas iestādes ir konstatējušus vairākus desmitus tūkstošus mēģinājumu nelegāli šķērsot Lamanšu.
Jaunās sienas mērķis ir novērst džungļos dzīvojošo personu iespējas iekļūt automašīnās un vēlāk Lielbritānijā.
Līdz šim varas iestādes jau ir uzcēlušas vairākas sētas, lai apturētu migrantu mēģinājumus iekļūt Kalē ostā, Eirotuneļa termināļos un uz dzelzceļa sliedēm.
To, ka esošos žogus ir nepieciešams pastiprināt, ir atzinušas gan Francijas, gan Lielbritānijas amatpersonas. Tieši britu puse ir piekritusi finansēt jaunās sētas būvniecību, atvēlot tam 2,7 miljonus eiro. Sagaidāms, ka sienas celtniecība tiks uzsākta jau šomēnes, un darbus plānots pabeigt līdz gada beigām.
Taču pret šo ieceri aktīvi iesaistās tie, kuri migrantu krīzi Kalē izjutuši uz savas ādas, proti, autobraucēji.
Nedēļas sākumā neapmierināti kravas automašīnu šoferi un lauksaimnieki bloķēja Kalē piebraucamos ceļus, pieprasot džungļu nometnes slēgšanu. Arī pārvadātājus aizstāvošās organizācijas norāda, ka sienas vietā daudz lietderīgāk būtu ieguldīt naudu drošības vairošanā uz piebraucamajiem ceļiem.
Ar pārvadātājiem strādājošās juristu firmas DWF pārstāve Vikija Vudfaina BBC norādījusi, ka jaunā siena nebūs ilgtermiņa risinājums, jo haoss valda visā Kalē reģionā.
Par spīti tam, ka ostas tuvumā ir izvietoti vairāk nekā divi tūkstoši policistu, viņi ir pārāk noslogoti un bieži vien atrodas lielā attālumā viens no otra, nespējot pienācīgi rūpēties par drošību.
Autovadītāji norāda, ka gan migranti, gan cilvēku kontrabandistu bandas bieži uzbrūk automašīnām, turklāt, ja Lielbritānijas pusē kādā automašīnā tomēr tiek atrasts kāds nelegālais ieceļotājs, pārvadātājam tiek piešķirts aptuveni 4000 mārciņu liels sods.
Kā norāda virkne ekspertu, iespējams, problēmu tiešām varētu mazināt, nojaucot džungļu nometni, kurā pēc dažādiem aprēķiniem mitinās no 7000 līdz 10 000 cilvēku. Francijas iekšlietu ministrs Bernārs Kaznēvs pagājušajā nedēļā pēc nometnes apmeklēšanas solīja to slēgt, cik vien ātri iespējams, vienlaicīgi atzīstot, ka tas tiks darīts pakāpeniski.
Situācija ar bēgļiem Francijā patiesībā ir visai interesanta, jo oficiālu bēgļu nometņu valstī faktiski nav. Pagājušajā gadā, kad bēgļu straume uz Eiropu bija vislielākā, Francija uzņēma vien 80 000 patvēruma meklētāju, kas ir ievērojami mazāk, nekā Vācija, uzņemot vairāk nekā miljonu.
Daudzi no šiem bēgļiem, neatrodot drošu patvērumu, galvaspilsētas Parīzes ielās arī izveidojuši Kalē džungļiem līdzīgas apmetnes. Policija gada laikā ir likvidējusi vairāk nekā 20 šādas nometnes, nogādājot bēgļus hosteļos, viesnīcās vai citās pagaidu mājvietās.
Kā paziņojusi Parīzes mērijas vadītāja Anne Idalgo, oktobra vidū tomēr pirmā bēgļu nometne tiks atvērta. Tā atradīsies bijušajā dzelzceļa parkā Parīzes ziemeļos un tajā sākotnēji būs vietas 400 cilvēkiem, turklāt, tikai vienatnē ceļojošiem migrantu vīriešiem. Patvēruma meklētāji šajā nometnē varēs uzturēties līdz 10 dienām, saņemot arī medicīnisko palīdzību pirms pārvietošanas uz bēgļu hosteli.
Līdz gada beigām gultu skaitu nometnē plānots palielināt līdz sešiem simtiem. Līdz gada beigām otrs centrs sievietēm un bērniem, kā ari ģimenēm, tiks atvērts Ivrī pie Sēnas, Parīzes dienvidaustrumos.
Francijas iekšlietu ministrs Bernārs Kaznēvs septembra sākumā solīja pakāpeniski likvidēt Kalē nometni.
