Seši vientuļi piketētāji pulcējās pie EP, kas pieradis pie daudz lielākām un skaļākām protesta akcijām, kas te notiek regulāri. Jelgavnieki uzskata, ka Jelgava kā ceturtā lielākā Latvijas pilsēta ar 60 000 iedzīvotāju būtu pelnījusi attīstīties, neapvienojoties ar lauku novadiem, – tāpat kā tas ļauts Rēzeknei, kas ir divreiz mazāka pēc iedzīvotāju skaita.
"Piemēram, Rēzeknes pilsētā iedzīvotāju skaits ir divreiz mazāks nekā Jelgavā. Rēzeknes ekonomika ir mazāka, un tā investīcijas neapgūst tik intensīvi kā Jelgava, bet tai šis statuss tiks atstāts. Un Rēzekne būs Latvijas Republikas nozīmes pilsēta. Un tāpēc mēs – jelgavnieki – esam tērējuši savu laiku un līdzekļus, lai atbrauktu šeit uz Briseli paust savu viedokli. Latvijā mūsu viedokli nevar sadzirdēt. Un jau 5. martā tiks izskatīts jautājums par Jelgavas pilsētas statusa pazemināšanu," norādīja viens no piketētājiem Edgars Lucis.
Pēc šo jelgavnieku domām, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītā teritoriālā reforma ir nekvalitatīva un nepārdomāta.
Lucis stāstīja, ka, ja pilsētai statusu atņems, tā nevarēs realizēt savu ilgtermiņa attīstības stratēģiju – Jelgava nevarēs iegūt Eiropas fondu pilsētvides programmu finansējumu. Piketētāji lūdz reformu apturēt.
Piketētāji uzskata, ka vēlme apvienot Jelgavas pilsētu ar lauku novadiem ir politiski motivēta, lai nākotnē tajos mazinātu "zaļzemnieku" ietekmi.
"Viens no tiem politiskajiem apsvērumiem ir tas, ka šīs pašvaldības nav valdošās koalīcijas partiju pārvaldītas pašvaldības, un šeit ir, iespējams, kaut kāds politisks aprēķins, domājot, ka tādā veidā koalīcijas partijām izdosies panākt labākus rezultātus pašvaldību vēlēšanās tieši šajos novados," teica jelgavnieks, dzejnieks Dainis Deigelis.
Piketētāji uzsvēra – teritoriālā reforma ir nepieciešama, bet esošajā iztrūkst skaidra ekonomiskā pamatojuma un pašu iedzīvotāju uzklausīšanas.
