Lēmumu par neatliekamiem pasākumiem sociālekonomiskās situācijas stabilizēšanai Doņeckas un Luganskas apgabalos Ukrainas Nacionālas drošības un aizsardzības padome pieņēma 4.novembrī. 15.novembrī Ukrainas prezidents petro Porošenko parakstījis rīkojumu par šī lēmuma stāšanos spēkā.
Cita starpā paredzēts ierosināt Ukrainas Augstākajai Radai atcelt likumu par atsevišķu Donbasa reģiona apgabalu īpašo pašpārvaldes statusu. Tāpat dots rīkojums Ukrainas Nacionālajai bankai mēneša laikā pārtraukt bankas kontu apkalpošanu kaujinieku kontrolētajos Doņeckas un Luganskas apgabalos. Prezidents arī uzdevis evakuēt no šī reģiona visas valsts iestādes, uzņēmumus un tiesas, kā arī soda izciešanas vietas ar visu esošo dokumentāciju. Valdībai arī izdots rīkojums apstiprināt īpašu energoresursu piegādes uzskaiti atsevišķiem Donbasa reģioniem, nedēļas laikā uzdodot noskaidrot, kurš un no kādiem līdzekļiem norēķināsies par energoresursu patēriņu Donbasā. Atbildīgajām institūcijām arī uzlikts par pienākumu informēt visu reģionā dzīvojošo sabiedrību, ka 2.novembrī notikušo tā dēvēto vēlēšanu laikā ievēlētie pašpasludinātie Tautas republiku pārstāvji un viņu izveidotās institūcijas darbojas, pārkāpjot Ukrainas konstitūciju.
Pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas līderis Igors Plotņickis prezidenta Porošenko rīkojumu par Donbasa ekonomisko blokādi jau nosaucis par genocīdu un mēģinājumu izputināt savu tautu. Plotņickis uzsvēris, ka Eiropas Savienības un ASV atbalstītais Porošenko darbojoties sliktākajās nacisma tradīcijās, cenšoties pārvērst Donbasa reģionu par koncentrācijas nometni. Savukārt viens no Doņeckas Tautas republikas līderiem Deniss Pušiļins uzskata, ka Porošenko lēmums par ekonomisko blokādi ir kārtējais Minskas vienošanos pārkāpums. Viņš atgādinājis, ka Minskas vienošanās paredz īpašā statusa piešķiršanu Donbasam, piešķirot reģionam ekonomiskās atlaides un līdzekļus tā atjaunošanai. Tāpat tiekot pārkāpts punkts, kas uzliek par pienākumu Ukrainai uzlabot humāno situāciju valsts austrumos.
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins intervijā vācu televīzijas kanālam ARD, kuras fragmenti tika demonstrēti 15.novembrī, uzsvēris, ka Krievija neļaus Kijevai iznīcināt tās pretiniekus Ukrainas austrumos. Putins paudis pārliecību, ka pašlaik krīze Ukrainā pasaulē tiek atspoguļota pārāk vienpusīgi, paužot cerību, ka ar laiku krīze beigsies un Krievijai izdosies normalizēt arī attiecības ar Rietumu partneriem.
Tikmēr pats Putins joprojām turpina piedalīties G20 valstu samitā Austrālijas pilsētā Brisbenā. Tiekoties ar dažādu valstu līderiem, Putins skaidrojis Krievijas nostāju un lomu Ukrainas krīzes atrisināšanā. Tā, piemēram, atbildot uz Kanādas premjerministra Stīvena Hārpera prasību Krievijai aizvākties no Ukrainas austrumiem, Putins norādījis, ka šādu prasību apmierināt nevar, jo Ukrainā krievu karaspēka nav. Runājot par ekonomisko situāciju, Krievijas prezidents paudis viedokli, ka, ieviešot sankcijas pret krievu bankām, tiek apdraudēta arī Ukrainas ekonomika, kurai krievu bankas esot aizdevušas 25 miljardus dolāru.
Kā norāda krievu informācijas aģentūra "RIA Novosti", Putinam tiekoties gan ar Eiropas Komisijas jauno prezidentu žanu Klodu Junkeru, gan ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, gan Lielbritānijas premjerministru Deividu Kameronu, līderi esot pauduši cerību, ka Krievijai un Rietumvalstīm izdosies atjaunot līdzšinējās labās attiecības.
