Pētnieks: Vēl viena migrācijas krīze var satricināt ES līdz pašiem pamatiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Migrācijas krīze pie Grieķijas robežām pasliktinās pa stundām, un, ja Eiropā nekontrolēti ieplūdīs tūkstošiem bēgļu, tas var smagi satricināt Eiropas Savienību (ES), intervijā Latvijas Radio stāstīja Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers.

Intervija ar Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku Aldi Austeru
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

"Situācija saistībā ar migrantiem pie Grieķijas robežas ir ļoti sarežģīta un būtībā pasliktinās pa stundām. Eiropas Savienībai bija dots laiks pieci gadi, lai sakārtotu savu patvēruma uzņemšanas sistēmu un lai tādas krīzes, kāda notika 2016. gadā, vairs neatkārtotos. Eiropas Savienība mājasdarbu nav izdarījusi," uzsvēra Austers.

Viņš stāstīja, ka jau tad, kad tika noslēgta vienošanās ar Turciju, lai risinātu krīzi 2016. gadā, bija zināms, ka tas nav pastāvīgs risinājums. Pašlaik Turcijai ir izdevīgi no vienošanās atteikties, un veidojas jauni patvēruma meklētāju pūļi, kuri dodas Eiropas Savienības virzienā.

Pēc Austera teiktā, ja Sīrijas līdera Bašara al Asada spēki iekaros Idlibas provinci, tad, visticamāk, tur notiks masu slaktiņš, kurā ies bojā daudzi tūkstoši cilvēku. Un tas būtu morāls trieciens Eiropas Savienībai, ka tā nav spējusi ko tādu novērst.

Bēgot no Sīrijas, vairāki miljoni cilvēku var censties iekļūt Eiropas Savienībā caur Turciju. Tas savukārt var satricināt Eiropas Savienību pašos pamatos, nodemonstrējot savienības iekšējās pretrunas, pieļāva pētnieks un uzsvēra, ka galvenais uzvarētājs šādā situācijā būs Kremļa saimnieks Vladmirs Putins, kurš būs tādā veidā atrisinājis vairākas lietas - nodrošinājis savu dominanci Tuvo Austrumu reģionā un vienlaikus vājinājis Eiropas Savienības vienotību.

Austers norādīja, ka priekšlikumi jaunai migrācijas politikai Eiropas Komisijā jau ir izstrādāti. "Jau sen, pirms pāris gadiem, ierosināja virkni pārmaiņu, kuras eksperti atzīst kā jēdzīgas, bet līdz šim pietrūcis politiskās gribas šos risinājumus apstiprināt un sākt ieviest dzīvē, bet dalībvalstis diemžēl ir sašķeltas šajā jautājumā," norādīja pētnieks. Risinājums paredzētu, ka bēgļi nevis koncentrējas vienā valstī, bet solidāri tiek sadalīti pa vairākām valstīm.

KONTEKSTS:

Krievija un Turcija pašlaik vienojusies par pamieru Sīrijas Idlibas provincē. Par turpmāko darbību tiks lemts. Situācija saasinājās pēc tam, kad Sīrijas armijas ofensīvā dzīvību zaudēja 50 tur izvietotie Turcijas karavīri.

Pēc tam, kad Idlibā Sīrijas gaisa spēku triecienā 28. februārī tika nogalināti 34 Turcijas karavīri, Erdogans paziņoja, ka turpmāk vairs neliks šķēršļus tam, ka Turcijā bāzētie bēgļi un nelegāli imigranti dodas ES virzienā. Rezultātā līdzās Turcijas robežai ar ES dalībvalsti Grieķiju sapulcējušies tūkstošiem migrantu, kas cenšas pāriet robežu. Pēdējo dienu laikā Grieķijas policijai vairākkārt izraisījušās sadursmes ar migrantiem, kas nelegāli mēģina iekļūt valstī.

Idliba ir pēdējais Sīrijas bruņotās opozīcijas bastions, un tajā liela ietekme ir "Al Qaeda" bijušā Sīrijas atzara vadītajai džihādistu aliansei "Hayat Tahrir al-Sham". Turcija vēlas, lai Sīrijas armija Idlibas provincē atvelk savus spēkus līdz līnijai, par kuru vienošanās tika panākta Sočos 2018. gada septembrī Krievijas un Turcijas starpā.

Sīrija un tās sabiedrotā Krievija pārmet Turcijai, ka tā pati neievēro Soču vienošanos un nav panākusi radikālo grupējumu aiziešanu no frontes līnijas rajoniem.

Sīrijas pilsoņkarš aizsākās 2011. gadā, un konflikts pakāpeniski sadrumstalojās daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Ar atbalstu atšķirīgiem grupējumiem iesaistījušās arī vairākas ārvalstis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti