"Ukrainas interesēs ir novērst, lai tās teritorijā un pierobežas reģionos ierodas personas, kas varētu vai nu organizēt nemierus, vai kalpot kā daļa no algotņu armijām, ko Krievija izmantojusi gan Krimā, gan citās vietās pasaulē,'' skaidroja Cepurītis.
Tajā pašā laikā pētnieks neuzskata, ka iespējams fizisks Ukrainas un Krievijas karš. Pēc viņa teiktā, Krievijas bruņošanās bijusi novērojama arī iepriekš saspīlējumu gadījumos.
"Bruņoto spēku pietuvināšana Ukrainas robežām vairāk jāuzskata kā Krievijas "dūres vicināšana", lai Ukraina pielāgotos Krievijas vēlmēm," teica Cepurītis.
KONTEKSTS:
Kopš svētdienas, 25. novembra, incidenta pie Kerčas šauruma, kad Krievijas puse sāka apšaudi un saņēma gūstā trīs ukraiņu kuģus, kuri bija ceļā no Melnās uz Azovas jūru, joprojām nav atbrīvoti aizturētie ukraiņu jūrnieki un viņiem draud Krievijas noteikts ilgs cietumsods. Viņi esot pārvesti uz cietumu Maskavā.
Krievijas puse par spīti starptautiskajam spiedienam arvien uzstāj, ka ukraiņu kuģi ir neatļauti iebraukuši Krievijas teritorijā, ko Ukrainas puse kategoriski noliedz.
