Tā intervijā Latvijas Radio skaidroja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.
Pašas normas ir nekonkrētas, tās pasaka, ka būs varas decentralizācija, kas ir zināmā mērā nodeva Minskas vienošanas ievērošanai un arī prasībām, kas izskanēja Maidana protestu laikā, jo Ukrainā jau kopš PSRS sabrukuma cīnījās ar spēcīgo centralizāciju, norādīja Cepurītis.
Nacionālistiski noskaņoti politiķi un daļa sabiedrības gan uzskata, ka tā ir piekāpšanās Krievijai un pavērs durvis Doņeckas un Luhanskas integrācijai Krievijas sastāvā, lai gan likumā specifiska atruna – šo reģionu statusu noteiks cits likums, ko pieņems vēlāk, sacīja pētnieks.
Savukārt Ukraina centīsies starptautiski parādīt, ka tā pilda Minskas vienošanās nosacījumus, lai gan decentralizācijas priekšlikumi Augstākajā Radā neieguva lielo vairākumu, tāpēc būs nepieciešams otrais lasījums, kas varētu notikt gada beigās, jo politiķiem ir arī zināma vēlme novilcināt izmaiņu pieņemšanu.
Līdz šī gada beigām saskaņā ar Minskas-2 vienošanos Ukrainai pilnībā jānodrošina robežkontrole uz savām robežām, bet Krievijai jādod iespēja to atjaunot. Sagaidāms, ka līdz ar to sāksies cīņa – Krievija izmantos jebkuru argumentu, lai pateiktu, ka Kijeva nepilda vienošanos, tāpēc arī separātistiem tā nav jāpilda, prognozēja Cepurītis.
Jau ziņots, ka Ukrainā apdraudēta parlamentārās koalīcijas stabilitāte, jo no tās izstājusies Radikālās partijas frakcija. Tādējādi partija protestē pret pirmdien, 31.augustā, pirmajā lasījumā pieņemtajām izmaiņām konstitūcijā, kas paredz varas decentralizāciju.
Radikālā partija tiek vainota arī pirmdien notikušajās vardarbīgajās sadursmēs pie Augstākās Radas ēkas, kurās bojā gājušo karavīru skaits sasniedzis trīs.
Konflikts Austrumukrainā sākās pērn pavasarī, kad Krievija izmantoja politisko nestabilitāti Ukrainā un anektēja Krimu, bet Kremļa atbalstītie separātisti destabilizē situāciju Austrumukrainā.
