Viņš uzslavēja pašreizējo ASV prezidentu Donaldu Trampu, kurš piespieda Eiropas valstis maksāt 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībai vai vismaz diskutēt par to, ka aizsardzība ir prioritāte. Pētnieks atzina, ka veids, kā Tramps to izdarīja, nebija veiksmīgs. "Neviena no dalībvalstīm nav ASV parādniece tikai tāpēc, ka valstis nav pieturējušās pie 2% aizsardzībai tēriņu likuma," norādīja Šrāders.
Pēc viņa domām, demokrātu kandidāta Džo Baidena uzvara vēlēšanās varētu radīt iespaidu, ka Eiropas Savienības valstis atkal var atslābt un nepieturēties pie norunas par 2% no IKP aizsardzībai.
"Manas bažas ir, ka, ja Baidens kļūs par prezidentu, Eiropas Savienības valstis pieņems to kā piekrišanu vai iespēju nepieturēties pie šiem aizsardzības izdevumiem," sacīja pētnieks.
Viņš uzsvēra, ka lielāki ieguldījumi aizsardzībā ir ļoti nozīmīgi. Piemēram, ja Vācija maksātu prasīto summu, tad būtu iespējams ieguldīt tajā, lai cīnītos pret kiberdraudiem.
KONTEKSTS:
ASV 3. novembrī notika prezidenta vēlēšanas. Joprojām nav zināms to uzvarētājs. Iespējams, ka būs nepieciešamas vairākas dienas vai pat nedēļas, lai uzzinātu, kurš no abiem galvenajiem kandidātiem – pašreizējais prezidents republikānis Donalds Tramps vai demokrāts Džo Baidens – turpmākos četrus gadus saimniekos Baltajā namā.
Šogad vēlēšanu rezultāti jāgaida ilgāk nekā citkārt, jo pandēmijas laikā daudzi izvēlējās balsot pirms oficiālās vēlēšanu dienas un pa pastu. Lai pārbaudītu iesūtītās balsis, nepieciešams ilgāks laiks.
