Panorāma

Kandava – pret sadarbību vienā novadā ar Tukumu

Panorāma

Zāļu tirgi šogad mazāki un klusāki

Pieminekļi – vērtību, nevis vēstures nesēji

Pētnieks: Pieminekļa noņemšana jāapspriež sabiedrībā

Pieminekļus nevajadzētu vienkārši nogāzt, kā arī valsts vadībai ir jābūt gatavai uz kompromisu, jo pieminekļa noņemšana jāapspriež sabiedrībā, uzskata pētnieks, Starptautiskā verdzības muzeja Liverpūlē kurators Žans-Fransuā Manikoms.

Pieminekļu gāšanai, ko esam visā pasaulē pieredzējuši pēdējās nedēļās, ir senas saknes. Senajā Romas impērijā pat bija īpašs nosaukums "Damnatio Memoriae". Romas Senāts pēc politiķa nāves varēja pieņemt lēmumu - gāzt šī politiķa skulptūras, izkausēt visas monētas ar šī cilvēka attēlu un dzēst viņa vārdu no vēstures annālēm. Pat rakstniekiem un dzejniekiem bija liegts pieminēt šī politiķa vārdu.

Protesti, kas sākās pēc Džordža Floida nogalināšanas ASV, raduši sev plaši apspriestu izpausmes veidu – ar koloniālismu un rasismu saistītu pieminekļu gāšanu un vandālismu. ASV tiek gāzti gan pieminekļi konfederātu līderiem, arī pa kādai Kristofera Kolumba statujai. Tam ir gan aizstāvji, gan pretinieki.

Arī Eiropā daudzi pieminekļi, kas godina ar koloniālismu saistītos, cietuši. Beļģijā nežēlīgās Kongo kolonijas izveidotāja karaļa Leopolda II pieminekļi apkrāsoti un viens Antverpenē pat noņemts, Francijā cietis piemineklis militārajam līderim, kas brutāli apspieda sacelšanos franču kolonijās, Lielbritānijā gāzts vergu tirgotāja Edvarda Kolstona piemineklis, Itālijā cietis piemineklis žurnālistam, kas bijis saistīts ar fašistisko režīmu un atzinies 12 gadīgas abesīniešu meitenes nopirkšanā un izvarošanā. Nīderlandē – cietuši vairāki pieminekļi jūrasbraucējam, kas palīdzējuši nostiprināt holandiešu kolonijas.

Taču pieminekļu un statuju gāšana nav nekāds jaunums cilvēces vēsturē. To darīja faraonu Ēģiptes laikā, Romas impērijas laikā, to darīja arī kristieši, vēršoties pret pagānu dievībām.  

Pieminekļu gāšana vienmēr nozīmējusi atvadas vecajiem uzskatiem. "Damnatio Memoriae" bija paredzēts, lai ļautu sabiedrībai atbrīvoties no savas pagātnes, iznīcināt visu, kas tika atzīts par nepieņemamu vai pārāk sāpīgu, lai to atkal uzlūkotu.

Tomēr šī vardarbība maksā dārgi - neatkarīgi no tā, cik taisnīga un  godājama ir aktīvistu motivācija – tā uzskata pētnieks no Starptautiskā verdzības muzeja Liverpūlē.

"Tas nav jautājums par pagātnes izdzēšanu vai iznīcināšanu. Tas ir par debatēm – ko jūs vēlaties no pagātnes paturēt," norādīja Manikoms.

Pētnieks arī uzskata, ka pieminekļu noņemšanai vajadzētu būt pamatīgas sabiedrības debates rezultātam, nevis spontānam aktam. Taču ne visi ir gatavi debatēt – kā to apliecināja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"Republika no savas vēstures neizdzēsīs nevienu pēdu vai vārdu! Tas neaizmirsīs nevienu no saviem darbiem, nenoņems nevienu no savām statujām!" norādīja Makrons

Un nevēlēšanās debatēt par pagātni, raisa jaunu agresijas vilni.

"Svētdien bija Makrona runa. Viņš apturēja debates un teica:  jūs nevarat noņemt šīs statujas, un tur nav vispār par ko runāt. Mēs domājām, ka nē, mēs varam gan par to diskutēt - tas ir par taisnīgumu," uzsvēra politikas aktīvists, bijušais futbolists Vikašs Dorasū.

Arī pētnieki norāda – pieminekļi nekad nav bijuši mūžīgi un tādi nebūs, bet sabiedrībai pirms to noņemšanas ir svarīgi debatēt un vienoties, ka vērtības, ko šis piemineklis simbolizē, vairs nav aktuālas – un tad arī seko pieminekļa noņemšana.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti