Austers pauda, ka galvenie notikumi aizejošajā gadā ES bija prezidenta vēlēšanas Francijā un Emanuela Makrona uzvara, kas nodrošināja jaunu elpu Eiropas integrācijas procesiem.
Svarīgas bija arī vēlēšanas Vācijā, kas notika septembrī, bet tur ziņas nav tik iepriecinošas – valdība joprojām nav izveidota, un tas ir lielākais nākamā gada izaicinājums, kāda būs Vācijas valdība un kā tā varēs sadarboties ar Makronu un turpināt reformas ES.
Trešais svarīgākais notikums bija Lielbritānijas izstāšanās jeb "Brexit" sarunu pirmās kārtas noslēgšana. Bet priekšā vēl sarunas par to, kādas būs tālākās attiecības, un šīs sarunas būs daudz interesantākas, prognozēja Austters.
Viņš skaidroja, ka šajās sarunās ir jautājums par ES pastāvēšanu. Ja Lielbritānija izstājas un jūtas ļoti komfortabli, tad būs jautājums arī Polijā, Zviedrijā, Dānijā un Īrijā – varbūt arī ir izdevīgi nebūt ES, bet baudīt visas ekonomiskas priekšrocības, skaidroja pētnieks.
Bet kopumā Eiropas Savienības pozīcijas ir mazliet stabilākas nekā gada sākumā, lai gan, neskatoties uz ekonomiskās izaugsmes atgriešanos, daudzās valstīs ir liela nelīdzsvarotība, pat neliels šoks var izraisīt jaunu kataklizmu eirozonā un risku ir daudz, bet, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, situācija ir mazliet labāka, vērtēja Austers.
Viņaprāt, nevar arī teikt, ka populisms Eiropā ir uzvarēts, un pašlaik Eiropā pazūd tradicionālais dalījums starp sociālistiem un republikāņiem, un tagad veidojas jauns dalījums starp proeiropeiskajiem un pret ES integrāciju noskaņotajiem spēkiem, un šis dalījums turpināsies un nemazināsies pretestība integrācijas procesiem.
Vācijai un Francijai vajadzētu kļūt par jaunu ES lokomotīvi, bet tas būs atkarīgs no tā, kāda būs Vācijas koalīcija. Taču 2018.gads ir pateicīgākais, lai īstenotu reformas, jo 2019.gadā sāksies jauns vēlēšanu cikls Eiropā, norādīja Austers.
