Pētnieks: ES nopietni jāpārdomā ieguldījumi Covid-19 krīzes pārvarēšanā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Eiropas Savienībā (ES) pēdējā laika aktuālākā tēma joprojām ir vakcīnas. ES pašlaik ievērojami atpaliek no Lielbritānijas un ASV vakcinēšanās rādītājos, un daudziem tas var būt signāls, ka arī ilgi gaidītā ekonomiskā atveseļošanās Eiropā var iestāties vēlāk. Šādu viedokli intervijā Latvijas Radio (LR) pauda domnīcas “Vilfrīda Martensa centrs” pētnieks Oens Drē, kuru iztaujāja LR ārzemju ziņu korespondents Uģis Lībietis. Pēc Drē vārdiem, Eiropai būtu nopietni jāpārdomā gan savi ieguldījumi krīzes pārvarēšanā, gan arī ieguldījumi vakcīnu nodrošināšanā nabadzīgākajās valstīs.

Saruna ar "Vilfrīda Martensa centra" pētnieku Oenu Drē
00:00 / 08:40
Lejuplādēt

Uģis Lībietis: Pagājušā gada nogalē un šī gada sākumā bija daudz diskusiju par Eiropas Komisijas lomu Covid-19 krīzes risināšanā un darbību koordinēšanā. Vai tas būtu jautājumā par veselības vai ekonomikas politiku? Kā jūs vērtētu līdzšinējo Eiropas Savienības vadības līderību?

Oens Drē: Ja atskatāmies uz pagājušo gadu, tad sākumā bija diezgan liela panika par to, kā reaģēt uz šo koronavīrusu, kā iegādāties vakcīnas un tā tālāk. Tobrīd, manuprāt, Eiropas Savienība parādīja ļoti labu sniegumu, panākot vienošanos no visām dalībvalstīm par vakcīnu vienotu iegādi. Diemžēl, kā mēs redzam tagad, šo vakcīnu piegādes, īpaši “AstraZeneca” gadījumā, kavējas. Un tā vien liekas, ka Eiropas Savienība vakcīnu pieejamības un iedzīvotāju vakcinācijas ziņā sāk pamatīgi atpalikt no Lielbritānijas un Amerikas Savienotajām Valstīm. 

Jūs jau pieminējāt visai asās domstarpības ar kompāniju “AstraZeneca” par vakcīnu iegādi. Šī situācija ir atklājusi gan kopīgās pieejas stiprās, gan vājās puses. Vai, jūsuprāt, Eiropas Savienība šo procesu ir vadījusi pietiekami labi? Šie izskaidrojumi no Eiropas Komisijas puses – vai tie ir balstīti uz stingriem pierādījumiem un vai sava daļa patiesības nav arī “AstraZeneca” pusē?

Viss šis process ir pierādījis, cik ārkārtīgi sarežģīti ir strādāt kopīgi. Pat ja mēs visi atzīstam, ka principā tā ir labākā iespējamā rīcība. Manuprāt, mēs pašlaik redzam, ka kompromisi ir pieļauti abās pusēs. “AstraZeneca” gadījumā viņiem bija ļoti vāja komunikācijas stratēģija un nespēja saprotami izskaidrot, kas tad ir bijis kavēšanās iemesls. Eiropas Savienības pusē reakcija uz šiem paziņojumiem arī nav bijusi tā labākā, uzreiz visu vainu uzveļot farmācijas kompānijai, tā vietā, lai skaidrotu saviem pilsoņiem, cik sarežģītas šādas sarunas var būt.

Vai visās šajās domstarpībās kādu nelielu lomu nespēlē arī “Brexit”?

Tas ir ļoti labs jautājums. Pirmkārt, ir jāapzinās, ka britu valdībai, premjerministram Džonsonam un Konservatīvo partijai šis strīds starp Eiropas Savienību un “AstraZeneca” ir īsta dāvana. Ja jūs paskatīsities uz britu medijiem, tiek stāstīts, ka briti ir daudz priekšā Eiropai, tiek vakcinēts lielāks skaits cilvēku un nav nekādu problēmu ar piegādēm. Tieši tāpēc es prognozēju, ka šis konflikts Eiropā noteikti veicinās Borisa Džonsona popularitātes reitingu kāpumu tuvākajos mēnešos. Jo ilgāk šis konflikts turpināsies, jo lielāki būs ieguvumi Lielbritānijai. Vismaz īstermiņa politiski ieguvumi noteikti

Starptautiskā Rūpniecības palāta nesen publiskoja pētījumu par iespējamo ietekmi uz globālo ekonomiku, ja vakcīnas pasaulē netiks vienlīdzīgi sadalītas. Zaudējumi varot sasniegt pat deviņus triljonus dolāru, ņemot vērā valstu atkarību no dažādajām piegāžu ķēdēm. Tāpat palāta rosina lielākās valstis, tostarp Eiropas Savienībā, palielināt savus ieguldījumus, lai veicinātu vakcīnu sadali pašu valstu interesēs. Vai, pēc jūsu domām,  Eiropa ir gatava šādām lielākām investīcijām?

Pilnīgi noteikti. Un es uzskatu, ka Eiropas Savienībai būtu jāpieliek lielākas pūles šādas politikas virzīšanā uz priekšu, jo ir ļoti nozīmīgi, ka vakcīnu krājumi tiktu nodrošināti arī, piemēram, nabadzīgākajām Āfrikas vai Dienvidamerikas valstīm. Pagājušajā gadā ASV prezidents Donalds Tramps virzīja “tikai ASV” politiku, izstājoties no Pasaules Veselības organizācijas un tā tālāk. Tas bija izjūtams arī Eiropas Savienībā. Taču kopš tā laika pandēmija atkal ir kļuvusi daudz nopietnāka, un Eiropas Savienībai būtu atkārtoti jāapstiprina, ka arī mazākajām valstīm būs pieejams pietiekams daudzums vakcīnu.

Šī vienlīdzīgā vakcīnu sadale ir radījusi apzīmējumu “vakcīnu nacionālisms”. Daži komentētāji gan par šādu terminu izsakās visai skeptiski, norādot, ka nekā slikta jau nav, ja valsts savas intereses liek pirmajā vietā. Bet, ja mēs runājam par Eiropas Savienību – vai tās pieeja varētu būt pielīdzināma vakcīnu nacionālismam?

Manuprāt, šis strīds starp Eiropas Komisiju un “AstraZeneca”, un īpaši Eiropas Savienības reakcija uz šo strīdu, diemžēl ir likusi Eiropas Savienībai novērst savu skatienu no daudz lielākiem mērķiem. Proti, ne tikai rūpēties par Eiropas iedzīvotājiem, bet arī uzņemties atbildību par nabadzīgākajām valstīm. Es patiešām ceru, ka šis strīds tiks atrisināts īsā laikā un Eiropas Savienība nevirzīsies uz priekšu pa šo vakcīnu nacionālisma ceļu, kā to ir darījušas Amerikas Savienotās Valstis.

Daudzi eksperti uzskata, ka lielākas investīcijas krīzes pārvarēšanā var novest pie ātrākas ekonomiskās atkopšanās, kā arī drīzākas un lielākas peļņas nākotnē. Un atkal – ja mēs skatāmies no Eiropas Savienības skatu punkta – vai mēs būsim vadošajās pozīcijās, vai tomēr Briseles smagnējās birokrātiskās procedūras palēninās mūsu virzību pretī attīstībai un ekonomikas atveseļošanai?

Manuprāt, cilvēki pašlaik liek vienādības zīmi starp vakcinēto cilvēku skaitu un ekonomisko atveseļošanos. Ja mēs skatāmies uz šādu salīdzinājumu, tad Eiropas Savienība pašlaik ievērojami atpaliek gan no ASV, gan Lielbritānijas. Un iemesli tam ir meklējami gan Briseles līmenī, gan dalībvalstīs, kur vakcinēšanas programmas līdz šim ir bijušas diezgan lēnas. Tāpēc šobrīd ir ļoti, ļoti satraucošas pazīmes par to, ka Eiropa pamatīgi atpaliek.

Kādas varētu tam būt sekas pārskatāmā nākotnē?

Ja šāda tendence turpināsies, tad tūlītējie rezultāti būs tādi, ka ar pandēmiju saistītie ierobežojumi – karantīnas, ceļošanas ierobežojumi, viesnīcu slēgšana un tūrisma apstāšanās – turpināsies ilgāk Eiropā, nevis Lielbritānijā vai ASV. Un tam pilnīgi noteikti būs milzīga ietekme uz valstu budžetiem, cilvēku ienākumiem, bezdarba rādītājiem. Īsāk sakot – sekas būs ļoti, ļoti nopietnas.

Vai vispār ir iespējams prognozēt, cik šādi zaudējumi varētu būt lieli?

Jā, manuprāt, ir gandrīz neiespējami prognozēt iznākumu. Jāatceras, ka ļoti tuvu apstiprināšanai pašlaik ir arī vairākas citas vakcīnas un mums joprojām nav līdz galam skaidrs, kad būs iespējams savakcinēt aptuveni 70% iedzīvotāju, lai dažādos ierobežojumus varētu ievērojami samazināt. Šādas skaidrības nav arī ASV un Lielbritānijā. Taču šodien, īpaši runājot par Eiropu, es saskatu ļoti, ļoti satraucošas tendences.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti