Ar Janu Kovāržu sarunājās Latvijas Radio Ziņu dienesta ārzemju ziņu korespondents Rihards Plūme.
Rihards Plūme: Pēc oktobrī notikušajām parlamenta vēlēšanām kļuva skaidrs, ka līdzšinējam premjeram Andrejam Babišam būs jādodas opozīcijā un būs pilnīgi jauna koalīcija. Vai tas čehiem un jums bija pārsteigums?
Jans Kovāržs: Es pieļauju, ka tas bija pārsteigums daudziem no mums, ja runājam par to, cik procentus balsu saņēma katra partija. Pirms vēlēšanām tika sagaidīts, ka premjera Andreja Babiša partija “ANO” uzvarēs vēlēšanās, bet tā būs uzvara, kas varbūt neļaus viegli izveidot valdību, jo būs gūti atrast partnerus. Bet izrādījās, ka procentuāli viņš bija otrais, lai gan mandātu skaitā viņš ir pirmais. Viņam ir par vienu mandātu vairāk nekā vienai no koalīcijai “SPOLU”, kura uzvarēja vēlēšanās. To vairums negaidīja.
Man nebija pārsteigums, ka galu galā ir divas koalīcijas, kurām ir vairākums, bet tieši tas, ka viena no koalīcijām procentuāli ieguva tik lielu balsu skaitu, ka uzvarēja vēlēšanās. Ja skatāmies, kas notika priekšvēlēšanu kampaņas laikā, tad būtībā bija divas nometnes viena pret otru. Viena no tām bija prodemokrātiskā un antipopulistiskā nometne, kuru pārstāvēja abas opozīcijas koalīcijas un tad šī otra populistiskā nometne, kas sevi, protams, tā nedēvēja, ko vadīja Babiša “ANO” partija un ekstrēmā spārna “SPD” partija.
Lielākā problēma, ar ko aizejošajai valdībai nācās saskarties, bija Covid-19 pandēmija. Jūs kopā ar kolēģi pavasarī publicējāt rakstu par to, kā valdība reaģējusi uz pandēmiju un kā tas varētu ietekmēt vēlēšanu rezultātus. Kādi bija jūsu secinājumi, un kā valdība ir tikusi galā ar krīzi?
Es neteiktu, ka galu galā pandēmija būtu bijusi tik svarīga vēlēšanu iznākumā. Jā, sabiedrības uzticība un atbalsts valdības rīcībai cīņā ar pandēmiju mazinājās. Kopš 2020. gada oktobra valdība netika galā ar krīzi labi un rīcība bija vāja. Bet kopš maija situācija sāka uzlaboties, jo pandēmija vairs nebija tik būtiska problēma, un tas ilga līdz vēlēšanām. Situācijas pasliktināšanās būtībā notika tikai ap vēlēšanu laiku. Kopumā tādēļ es neteiktu, ka pandēmijai būtu bijusi tik nozīmīga ietekme uz vēlēšanām, bet tajā pašā laikā tā noteikti nepalīdzēja Babiša “ANO” partijai. Varbūt bez pandēmijas ''ANO'' rezultāts būtu mazliet labāks.
Kāds ir Jūsu viedoklis, kādēļ vēlēšanu rezultāti bija tieši tādi, kādi tie ir?
Es teiktu, ka bija liela anti-Babiša nometnes mobilizācija, un tā nebija īstenota tik ļoti uz tematiem, saistītiem ar pandēmiju, bet vairāk uz demokrātija pret antidemokrātiju vai populisms pret cīņu ar populismu. Tātad būtībā bija cīņa starp šīm divām nometnēm – viena, kas sevi pasniedza kā prodemokrātisku un antipopulistisku, un otru, kas bija dēvēta par populistisku un pro-Orbāniska vai pro-Kačiņska nometni, ko vadīja Babiša “ANO”. Tas rezultējās abu opozīcijas koalīciju lielā mobilizācijā pret populismu un “ANO” partiju. Kā parāda pētījumi, vēlēšanu rezultātus ārkārtīgi ietekmēja tas, ka balsoja daudz gados jaunu un labi izglītotu cilvēku. Tieši šie cilvēki balsoja par abām opozīcijas koalīcijām, un tieši viņu dēļ rezultāti sliecas par labu šīm partijām un tam, ka tām kopā ir vairākums parlamentā.
Kā jūs raksturotu Čehijas ārpolitiku un valsts lomu Eiropas Savienībā premjera Andreja Babiša valdības laikā?
Pēdējo četru gadu laikā Čehijas politiku Eiropas Savienībā pārsvarā virzīja Andreja Babiša intereses vai viņa vēlētāju intereses. Tātad jebkas, kas apmierināja viņa vēlētājus. To viņš arī darīja Eiropas Savienībā. Un jāpiemin vēl tas, ka, ja paskatās uz vēlēšanu rezultātiem, tad pārsvarā tie bija pensionāri, kas balsoja par Babišu. Puse no pensionāriem arī pagātnē notikušajās vēlēšanās balsoja par Babiša partiju. Un šiem cilvēkiem Eiropas Savienība nav būtisks temats. Līdz ar to bieži vien Andrejs Babišs vai nu klusēja ar Eiropas Savienību saistītos jautājumos, vai bija kritisks pret Eiropas Savienību, vainojot Briseli un Eiropas Savienību par kaut kā darīšanu vai nedarīšanu.
Piemēram, par negatīvas ietekmes radīšanu Čehijā, kaut vai saistībā ar “zaļo kursu” vai kaut ko citu. Es teiktu, ka viņš īstenojis tādu politiku, kas ir viņa vai viņa politiskajās interesēs, nenostādot Eiropas Savienības politiku priekšgalā. Citiem partneriem, dalībvalstīm tas bija ļoti neparedzami un neskaidri. Redzot, kā Babišs reaģē uz esošo vai potenciālo vēlētāju vēlmēm, tu nekad nezini, ko sagaidīt. Politiķi no citām dalībvalstīm nevarēja paredzēt, kas notiks.
Paskatāmies, kas notika pēc norisēm Baltkrievijā pērn – mēs bijām vieni no pirmajiem, kas nosodīja notiekošo pēc vēlēšanām, mēs bijām ļoti prodemokrātiski attiecībā uz opozīcijas kustības atbalstīšanu Baltkrievijā. Jo arī aptauja rādīja, ka daudzi čehi ir pret Lukašenko režīmu un nosoda to, kas notiek Baltkrievijā. Tad pēc pāris mēnešiem mums bija jāuzņem Svjatlana Cihanouska, un Andrejs Babišs to nedarīja, jo čehiem vairs neinteresēja Baltkrievija. Tātad vienā no brīžiem bijām vieni no pirmajiem, kas reaģēja, bet tad, kad tiešām iespējams palielināt atbalstu, ielūdzot opozīciju izteikties, mēs to nobloķējam, jo Baltkrievija vairs nebija problēma. Ja esi partneris, tad tas ir ļoti neparedzami – ko mēs darīsim, ko ne… Tādēļ četru gadu laikā esam kļuvuši par partneri, kas citu dalībvalstu acīs ir neparedzams.
Joprojām notiek izmeklēšana pret Babišu saistībā ar Eiropas Savienības fondiem. Cik ilgi tā varētu ilgt, kā tā varētu noslēgties un kā tas varētu ietekmēt Čehijas attiecības ar Briseli, pat ja Babišs vairs nebūs premjers?
Pirmkārt, nevaru pateikt, cik ilgi tas vēl turpināsies. Un, starp citu, Andrejam Babišam tagad ir jauna imunitāte un pret viņu nevar izmeklēt šo lietu, jo viņš ir jaunievēlēts politiķis. Viņa imunitāte ir atjaunota, un parlamentam tagad ir jālemj par to, ka policija var veikt pret viņu izmeklēšanu. Tas ir formāls process, bet tam jebkurā gadījumā ir jānotiek, citādāk atgūtās imunitātes dēļ notiesāšana nav iespējama. Otrkārt, var teikt, ka, iespējams, ir bijis kāds noziegums, bet es baidos, ka mums īsti nav pierādījumu vai vismaz pārliecinošu pierādījumu. Mēs varam piekrist, ka, iespējams, noticis kaut kas slikts, skaidrs, ka bija interešu konflikts, iespējams, krāpšana, bet mums nav pierādījumu un, ja to nav, tad būs ļoti grūti kādu saukt pie atbildības, lai kurš tas būtu.
Es minēju šo Babiša īstenoto Čehijas Eiropas Savienības politiku. Šī neparedzamība un viena no sliktajām lietām, kas grāva uzticamību Čehijai, bija tieši šis interešu konflikts. Par to tika diskutēts Eiropas Parlamenta plenārsēdēs un komitejās, to pieminēja vairāki Eiropas politiķi. Un tagad tas beigsies. Es to domāju tādā ziņā, ka tas vairs nebūs amatā esoša premjerministra interešu konflikts. Un jāiebilst vēl, ka Eiropas Savienība aizturēja finansējumu saistībā ar šo interešu konfliktu. Es teiktu, ka viss ir uz labu, īpaši kontekstā pret citiem bloka partneriem. Jo jaunajai valdībai, ja tā tiks izveidota, šī lieta nebūs kā negatīvs zīmogs uz tās sejas. Es domāju, ka būs uzlabojums tajā, kā mūsu partneri Eiropas Savienībā uzlūko valdības pārstāvjus.
Čehija no Eiropas Savienības atveseļošanas fonda saņems 7 miljardus eiro. Kā valsts plāno šo naudu tērēt, un vai jūs redzat kādu trūkumus šajā plānā?
Plāns, es teiktu ir pārāk vecmodīgs, lai tiešām izmantotu to, lai pārveidotu ekonomiku videi draudzīgāku un transformētu to prom no augsti industrializētas ekonomikas, kādi mēs esam un kādā mēs esam balstīti.
Mums noteikti būs jātransformē ekonomika. Ja runā par “zaļo revolūciju”, tad mums būtu labāk tērēt daudz naudas gludā ekonomikas pārejā, nevis oglēs. Bet tas, ko darām, ir vecās labās investīcijas infrastruktūrā, betonā un ceļot šo un to. Tas, protams, ir labi, bet tas nav tas mērķis, kuram mums vajadzētu būt. Ir debates par to, vai mūsu nacionālajam plānam vajadzētu būt ambiciozākam, ja runājam par investīcijām un to veidiem. Bet mēs investējam vecajā ekonomikā, ja tā varētu teikt, un tā nav labākā ideja, man šķiet.
Kāda būs Čehijas loma un politika Eiropas Savienībā jaunās valdības laikā?
Pirmkārt, es teiktu, es ceru, ka jaunās valdības dēļ mēs būsim paredzamāki, mūs būs vieglāk “nolasīt”. Un izskatās, ka, lai gan Eiropas Savienības jautājumi nebūs galvenie jaunās valdības darbakārtībā un būs arī savstarpējās sadursmes valdībā, tā tomēr centīsies balstīt ārpolitiku Eiropas kontekstā, esot piederīgai NATO un īpaši Eiropas Savienībai, būvējot uzticamu attiecības ar citiem Eiropas partneriem.
Tādēļ es gribētu ticēt, ka būsim paredzamāki, vieglāk nolasāmi un mainīsies arī diskurss. Es neteiktu, ka pašmāju politikā nebūs Eiropas Savienības kritizēšanas,
jo tā ļoti bieži tiek instrumentalizēta iekšpolitiskiem mērķiem, bet domāju, ka šis pret bloku noskaņotais diskurss – vainot Briseli par jebko – būs daudz maigāks un mazāk intensīvs. Lai gan tā nav politikas maiņa, tā ir būtiska pārmaiņa iekšēji. Jo tas būs citādāks veids, kā Eiropas Savienība tiek pasniegta čehiem. Tā, iespējams, ir ļoti būtiska pārmaiņa.
Tas, ko vēl es sagaidu ir, ka būs virzība prom no Viktora Orbāna un Ungārijas. Un prom no [Jaroslava] Kačiņska Polijas. Jo pēdējo pāris gadu laikā mēs vienmēr stāvējām Polijas un Ungārijas pusē, jo īpaši tāpēc, ka premjers Babišs ar Orbānu bija ļoti labi draugi.
Pāris nedēļas pirms vēlēšanām Orbāns apmeklēja vienu no vēlēšanu apgabaliem. Tā it kā bija valsts vizīte, bet skaidrs, ka tā bija Babiša kampaņa. Lai gan publiskās administrācijas līmenī bija kritika pret to, kas notiek Ungārijā un Polijā, mēs nekad nenostājāmies pret viņiem, jo tie bija mūsu stratēģiskie partneri, precīzāk, Babiša stratēģiskie partneri. Es domāju, ka būs sliekšanās prom no atkāpšanās no demokrātijas un likuma varas Polijā un Ungārijā. Tajā pašā laikā tas var būt kutelīgs jautājums, jo “ODS”, kas ir lielākā jaunās valdības partija, atrodas tajā pašā Eiropas Parlamenta politiskajā grupā, kur atrodas Kačiņska partija “Likums un taisnīgums”.
Līdz ar to tā var nebūt tik spēcīga virzīšanās prom no Polijas un Ungārijas, kā daži no mums, kas atbalsta likuma varas ievērošanu Eiropas Savienībā, gribētu. Bet vismaz diskursa līmenī es sagaidu atdalīšanos no šīm divām valstīm.
Es arī sagaidītu noteiktas sadursmes un problēmas Čehijas īstenotajā Eiropas Savienības politikā, jo valdībā būs piecas partijas un viena no tām – “ODS” – joprojām ir eiroskeptiska. Nav tā, ka tā būtu pret Eiropas Savienību vai vēlētos, lai Čehija izstājas no bloka, bet tā ir eiroskeptiska attiecībā uz politisko integrāciju – nesliecas par labu dalībai eirozonā un nesliecas par labu kompetenču nodošanā Eiropas Savienībai. Tikmēr citas partijas, īpaši “STAN”, “Pirāti” vai “Top09”, ir proeiropeiskākas, dažām pat aizstāvot Čehijas integrāciju eirozonā.
Sadursmes varētu būt arī par “zaļo kursu”. “ODS” nav īpaši draudzīga pret “zaļo kursu”, tā raugās skeptiski uz cilvēka izraisītām klimata pārmaiņām. Tikmēr citas partijas, īpaši “Pirāti”, ir pat ekstrēmi “zaļi” šo klimata jautājumu kontekstā. Un Eiropas Savienības “zaļais kurss” nākamajos gados būs ļoti būtisks virziens. Un arī šeit sagaidāmas zināmas sadursmes. Es nedomāju, ka Eiropas Savienības politikas noformēšana Čehijas iekšpolitikā būs vienkārša, jo varētu būt vairākas šādas sadursmes. Tomēr sagaidu paredzamāku, nolasāmāku un skaidru Eiropas Savienības politiku.
Sagaidu arī aktīvāku pret Ķīnu vai pret Krieviju noskaņotas Eiropas Savienības politikas kursu. Proti, čehi varbūt būs vieni no tiem, kas visciešāk raudzīsies uz Eiropas Savienības–Ķīnas un Eiropas Savienības–Krievijas attiecībām. Mēs būsim daudz modrāki pret jebkādu Ķīnas ietekmi un investīcijām Eiropas Savienībā nekā agrāk un, iespējams, daudz modrāki, salīdzinot ar citām bloka dalībvalstīm, piemēram, Vāciju.
Vai un kā nākamās valdības laikā varētu mainīties politika migrācijas jautājumā? Zinām, ka šajā ziņā Čehija ir bijusi kopā ar Poliju un Ungāriju.
Es nedomāju, ka daudz kas mainīsies attiecībā uz pozīcijām par migrācijas jautājumiem, par Eiropas Savienības pozīciju. Ja skatāmies uz Čehijas sabiedrību un mediju un politiķu diskursu, ko es pētu, tad tas ir antimigrantu diskurss, vērsts pret migrantiem no Tuvajiem Austrumiem vai Ziemeļāfrikas, imigrantiem ar musulmaņu saknēm.
Kas attiecas uz sarunām par jauno migrācijas vienošanos, ko Eiropas Komisija ierosināja pērn septembrī, Čehijas pozīcija, visticamāk, īpaši nemainīsies. Lielāka daļa cilvēku joprojām ir pret imigrāciju noskaņoti, tādēļ valdībai, pat ja to vēlētos, nebūs viegli mainīt politiku. Šis ir temats, kur arī varētu būt partiju viedokļu sadursmes.
Dažas partijas varbūt būtu par atvērtāku migrācijas politikas īstenošanu, kamēr citas, īpaši “ODS”, ir par migrācijas politikas nacionalizēšanu. Es nesagaidītu, ka būtu būtiskas izmaiņas no tā, par ko iestājāmies pagātnē. Retoriski izmaiņas varētu būt, bet ne politikas pamatos.
Runājot par Višegradas grupu jeb V4 valstīm, kā varētu mainīties Čehijas nostāja un loma šajā grupā līdz ar jauno valdību, un vai panākt kopīgu nostāju kādos jautājumos varētu būt grūtāk?
Tas ir labs jautājums. Es domāju, ka migrācijā nekas nemainīsies, jo tur joprojām būs viegli formulēt vienotu pozīciju. Ja skatās uz balsīm [Eiropas] Padomē, cik bieži mēs balsojām kopā ar V4 [valstīm: Čehija, Ungārija, Polija, Slovākija], salīdzinot, cik bieži balsojām ar Somiju vai Nīderlandi. Nebūs lielas pārmaiņas, jo biežāk pat balsojām kopā ar Somiju, nekā ar V4 valstīm. Es nedomāju, ka V4 bijis tik stiprs reģionāls formāts Eiropas Savienībā, kā to saredz iedzīvotāji un cilvēki, kas nav eksperti, jo dati rāda ko citu. Tas nekad nav bijis vienotu balsu cietoksnis Eiropas Savienībā, un pārsvarā tas bija redzams tikai migrācijas krīzes laikā. Dažas jaunās valdības partijas pat vairāk atbalsta to, ka Čehija pamestu V4 formātu, ko es neatbalstītu. Šajā formātā ir daudz sadarbības kultūras, infrastruktūras un izglītības jomās, un tas ir svarīgi, bet, ja to noliekam malā un skatāmies uz pamatu, tad V4 vajadzētu izmantot pragmatiski. Kur mēs varam vienoties, mums vajadzētu konsultēties, ja varam, vienoties un tad šo kopīgo pozīciju nodot tālāk. Bet, ja nevaram, mums par V4 nevajag satraukties.
Ja skatāmies uz to, kā sarunas un tirgošanās Eiropas Padomē un Eiropas Savienībā notiek, šis process ir ļoti koncentrēts uz specifiskiem jautājumiem. Katrā jautājumā ir mazliet citas koalīcijas. Tā arī vajadzētu attiekties pret V4. Ja mums ir kopīgas intereses, izmantosim to, ja ne, tad neizmantosim V4, – izmantosim to elastīgi.
Kopumā es sagaidītu, ka būs virzība prom no Polijas un Ungārijas, kā minēju. Un V4 loma būs maznozīmīgāka nākamajos gados, un no Čehijas puses tas tiks mazāk izmantots, izņemot migrācijas jautājumus.
No otras puses, es nedomāju, ka būs kāda Čehijas aiziešana no V4 pat tad, ja daži no partiju locekļiem to vēlas. Domāju, ka būs tendence mums nedaudz atdalīties no V4 gan diskusiju, gan varbūt arī politikas jomā.
