Pētījumā „Krievijas informācijas kampaņa pret Ukrainu” secināts, ka Krievija savu kampaņu īstenoja uz jau labi sagatavotas bāzes. „Populārākie televīzijas kanāli jau tika kontrolēti, daļa interneta un drukāto mediju arī kontrolēti. Un šis process jau ildzis vairākus gadus. Arī noteiktie stratēģiskie naratīvi jeb stāsti par to, kā iedzīvotājiem jāvērtē Krievijas ārpolitika, Ukraina, kā pašiem ukraiņiem jāskatās uz sevi, jau vairākus gadus tika popularizēti. Un šī augsne bija tā, kas nodrošināja zināmu efektivitāti šai kampaņai,” sacīja Kudors.
Pētnieks skaidroja, ka Krievijas informatīvā kampaņa notika, sinhroni izplatot saskaņotus vēstījumus lielākajos Krievijas medijos.
Pētījumā tika skatīti trīs Krievijas televīzijas populārie kanāli: Pirmais kanāls, „Rossija” un NTV. „Šis kontroles process Krievijas medijos izstrādāts jau vairākus gadus iepriekš. Prezidenta administrācijas cilvēki tiekas ar šo kanālu vadību vai pārstāvjiem un ik nedēļas tiek saskaņots vēstījums un komentāri par noteiktām personām, procesiem,” teica Kudors.
Mārtiņš Kaprāns papildina, ka kontrolētais saturs ir vienveidīgs un komunikācija ir ļoti disciplinēta. „Viens no svarīgākajiem motīviem, ar ko šie kanāli nodarbojas, ļoti sistemātiski veicināt paniku un baiļu sajūtu, nepārtraukti stāstot par to, kā Ukrainas ekstrēmisti, radikāļi nupat klauvē pie durvīm un nāks slepkavot. Un tas tiek atkārtots dienu dienā,” viņš skaidro.
Tāpat viens no šāda satura elementiem ir dezinformācija, piemēram, inscenētu amatieru video izmantošana. „Tas ļauj novelt atbildību no tā, ka kaut kas ir izgudrots. Bieži vien piefilmējumi kalpo kā preses fotogrāfijas – tur nav obligāti jāatbilst reālajam notikumam,” stāsta Kaprāns.
