Runājot par pagājušajā sestdienā Gruzijā notikušajām parlamenta vēlēšanām, Kuzņecova sacīja, ka parlamentā iekļuvušas vismaz divas partijas – Ivanišvili dibinātā valdošā partija "Gruzijas sapnis - Demokrātiska Gruzija", kā arī Saakašvili atbalstītāju partija "Vienotā nacionālā kustība".
Pēc Kuzņecovas teiktā, vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi partija "Gruzijas sapnis - Demokrātiska Gruzija". Arvien neskaidrs ir – vai šī partija būs ieguvusi konstuticionālo vairākumu, proti, divas trešdaļas lielu pārstāvniecību parlamentā.
Vēl viens pārsteigums, pēc pētnieces teiktā, ir prokrieviskās partijas "Patriotu alianse" iespējamā iekļūšana Gruzijas parlamentā.
"Tas ir signāls tam, ka cilvēki ir noguruši visu laiku kaut ko gaidīt," teica pētniece, norādot, ka tie cilvēki, kuri nav sagaidījuši līdz šim pie varas esošo solīto, nobalsojuši par tiem, kas šoreiz visvairāk sola – šajā gadījumā prokrievisko partiju.
Pētniece īsti nepiekrita versijai, ka šajās parlamenta vēlēšanās nebija spilgtu līderu, kādi tie novēroti iepriekšējās vēlēšanās.
Agrākie Gruzijas politikas "smagsvari" Ivanišvili un Saakašvili no valsts politikas nekur tālu nav aizgājuši.
"Pēdējās Gruzijas vēlēšanas bija milžu cīņa. Tā bija Saakašvili cīņa pret Ivanišvili," teica pētniece.
Lai arī Saakašvili vairs nav Gruzijas pilsonības un viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Odesa Ukrainā, viņš ļoti aktīvi darbojas, piemēram, sociālajos tīklos.
Savukārt Ivanišvili pirms Gruzijas parlamenta vēlēšanām katru nedēļu bijis preses brīfings, kur viņš analizējis politisko situāciju valstī un ko translēja viņa dēlam piederošie TV kanāli.
"Līdz ar to viņš nekur nav pazudis. Viņš ir vislielākais donors. Viņš ir tā sauktais pelēkais kardināls.
Un opozīcija saka, ka īstais lēmumu pieņēmējs ir ne jau premjers Giorgijs Margvelašvili, bet Bidzini Ivanišvili," teica Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece.
Viņasprāt, tas, ka Ivanišvili pirms Gruzijas parlamenta vēlēšanām ļoti aktīvi iesaistījās vēlēšanu kampaņā, tikās ar uzņēmējiem, ar parastiem iedzīvotājiem un rīkoja preses brīfingus, liecina, ka "viņam ir liela ietekme [politikā] un Saakašvili arī."
Viņa atzina, ka laikā, kad valsti vadīja Saakašvili, bija vērienīgi modernizācijas plāni, taču "tas nebija demokratizācijas process".
Un iemesls, kāpēc cilvēki vairs neatbalstīja Saakašvili, bija vēlme ne tikai pēc modernizācijas, bet arī demokratizācijas.
Tomēr laikā, kad Saakašvili bija valsts galva, valstī bija lielāka ekonomiskā izaugsme. Savukārt tad, kad pie varas nāca "Gruzijas sapnis - Demokrātiska Gruzija", tad tautsaimniecības izaugsme sabremzējās. "Saka, ka tajā "Gruzijas sapņa laikā bija ekonomiskā lejupslīde," teica pētniece.
Gruzijas valdošā partija "Gruzijas sapnis - Demokrātiska Gruzija" iepriekšējos četros valdīšanas gados panāca, ka tiek parakstīts Gruzijas un Eiropas Savienības asociācijas līgums.
"Tas ir svarīgākais politiskais ieguvums. NATO - tur nekādas virzības nebija," teica Kuzņecova.
Viņa norādīja, ka Gruzijā ik pa laikam parādās kādi skandāli, kas saistīti arī ar politiķu savstarpējām cīņām. "Nevar teikt, ka tur ir kādas raganu medības, bet tomēr rodas daudz jautājumu."
Kuzņecova gan piekrita, ka Gruzija līdz šim ir turpinājusi ieturēt proeiropisko kursu un, visticamāk, turpinās to darīt.
Jau ziņots, ka sestdien, 8.oktobrī, notikušajās Gruzijas parlamenta vēlēšanās uzvarējusi valdošā partija “Gruzijas sapnis - Demokrātiska Gruzija”. Tomēr galīgais spēku sadalījums kļūs skaidrs pēc atkārtotās balsošanas 22. oktobrī.
