Vanaga skaidroja, ka INF līgums nedarbojās jau vairākus gadus, jo Krievija jau attīstīja raķetes. Līgums arī bija novecojis, jo attiecās tikai uz sauszemes raķetēm, bet Krievijā raķetes iespējams raidīt ne tikai no sauszemes, jo tehnoloģijas ir attīstījušās.
Vanaga uzsvēra, ka nekāda bruņošanās sacensība nenotiks, jo Krievijas raķetes jau ir pārākas. Krievijai ir izdevīgi raisīt ažiotāžu ap līgumu, lai demonizētu ASV. Savukārt Savienoto Valstu prezidents sakāpināto emociju gaisotnē ap līgumu varētu gatavot kādu jaunu risinājumu starp abām valstīm, pēc tam to izceļot kā savu sasniegumu, lēsa pētniece, gan norādot, ka tās ir viņas spekulācijas, jo pašlaik skaidrība par to, kas notiks abu valstu starpā, nav.
Lielāka problēma par INF līguma izjukšanu esot tas, ka ASV un Krievija vēl nav sākusi sarunas par START līguma pārslēgšanu. Vanaga uzsvēra, ka līdz līguma termiņa beigām palikuši mazāk nekā trīs gadi, bet diskusijas varētu būt pat ilgākas. START līgumu noslēdza ASV prezidenta Baraka Obamas laikā, un tas nosaka, cik kodollādiņu ir katras puses rīcībā, kā arī starpkontinentālo raķešu, kas spēj nest kodolgalviņas, skaita ierobežošanu.
"2021.gadā varam pamosties situācijā, ka kodolbruņojuma jomā nav likumu, kas regulē," ainu bez START līguma ieskicēja Vanaga.
KONTEKSTS:
Līgums par par vidējā un tuvā darbības rādiusa kodolbruņojuma likvidēšanu ir Aukstā kara mantojums, ko 1987. gadā parakstīja tā laika ASV prezidents Ronalds Reigans un PSRS līderis Mihails Gorbačovs. Tajā laikā pieauga saspīlējums starp abām valstīm un pavisam reāli kļuva kodolkara draudi. Vienošanās aizliedza no zemes palaižamu vidēja darbības rādiusa raķetes, un toreiz tika iznīcināts vairāk nekā divtūkstoš raķešu. Kopš tā laika puses noslēgušas vairākus līgumus ar mērķi samazināt kodolarsenālu.
