Eiropas Savienības un ASV tālākās attiecības ar Krieviju, kas būtiski sašķobījušās pēc Krievijas agresijas Ukrainā, šajā laikā ir daudzu starptautisku analītiķu izpētes objekts. Receptes un ieteikumi, kā rīkoties tālāk, ir dažādi. Briselē bāzētās un centriski labējā politiskā spēka Eiropas Tautas partija bijušā līdera Vilfrēda Martena vārdā nosauktās domnīcas jaunākais klajā laistais redzējums daudzus pārsteidzis ar ļoti tiešu un skarbu valodu.
Pētnieki secina, ka Rietumiem ir beidzot jāsaprot - ar tādu Krieviju, kuru vada Vladimirs Putins, kopīgu valodu atrast nebūs iespējams. Tā vietā Rietumiem jādomā, kā stiprināt savu koalīciju, un nevis reaģēt uz Krievijas rīcību, bet gluži otrādi – diktēt toni un likt reaģēt Krievijai.
„Protams, mēs nezinām, kas būs nākotnē. Mūsu vēsture ir pilna pārsteigumu piemēram, 1989. gads. Taču, vērojot, kādā virzienā Putins ved savu valsti, ir jāsecina, ka tā ir sava veida jauna stabilitāte, kuras pamatā ir ideja, ka Rietumi apdraud Krieviju un ka tai ir sevi jāaizstāv pret Rietumiem. Ilgu laiku šis drauds un galvenais ienaidnieks Krievijas izpratnē bija NATO, bet tagad par tādu ir kļuvusi arī Eiropas Savienība. Manuprāt, ir tikai prātīgi sagatavoties, un man negribas sacīt konfliktam, bet ilgstošām grūtībām noteikti,” secina viens no pētījuma autoriem, Eiropas Kārnegī centra viesanalītiķis no Vācijas Ulrihs Speks.
Viņš norāda, ka Rietumi par visu varu cenšas iebāzt džinu atpakaļ pudelē, taču ir skaidrs, ka kontinents ir jaunas realitātes priekšā. Krievijas varas bruņošanās retorika un runas par atomieročiem, piemēram, Krievijas prezidenta Vladimira Putina nesen teiktais, ka Ukrainas revolūcijas laikā viņš turējis roku uz atomieroču pogas, tā visa ir Aukstā kara valoda, saka Ulrihs Speks:
„Krievija vienmēr ir bijusi smaga partnere, taču mēs domājām, ka galu galā tā pieņems mūsu principus. Divdesmit gadu ilgajiem Rietumu atbalstītajiem modernizācijas pūliņiem nav bijusi nekāda pozitīva ietekme. Patiesībā notiek pretējais, došanās prom no demokrātijas. Cilvēki Krievijā ir atvērti, taču Putins spēlējas ar nacionālisma kārti, ksenofobiju un tā tālāk. Un viņam tas ir viegli, jo daudzi tiešām tā arī domā. Krievijas līderis cenšas pievērst cilvēkus šim kopīgajam, kolektīvajam noskaņojumam, kas savukārt rada lielus sarežģījumus Rietumiem.”
Eksperti arī atsaucas uz pēdējiem notikumiem, kad Putins pēkšņi pazuda no redzesloka un sabiedrībā radās dažādas baumas un minējumi par viņa prombūtni. Analītiķi saka, ka šāda rīcība nebūtu iedomājama nevienā normālā demokrātiskā valstī, kur līderis pazūd no sabiedrības acīm, un visi iemesli tiek slēpti un noliegti, un vara pēc tam par šo situāciju pasmejas.
Kopumā pētījuma veicēji secina - kamēr Putins būs kremlī, Krievija neatgriezīsies pie sadarbības ar Rietumiem un šajā kontinenta pusē ar to jārēķinās, nostiprinoties gan ekonomiski, gan aizsardzībā, gan veidojot kopīgu enerģijas savienību.
Rietumu valstīm arī jāturpina atbalstīt bijušās PSRS republikas, kas lūkojas Eiropas Savienības virzienā, bet patlaban viens no lielākajiem Rietumu izaicinājumiem un steidzamāk risināmajām problēmām ir Kremļa propaganda un informatīvais karš, kura mērķis ir Eiropas valstīs dzīvojošā krievvalodīgā sabiedrība.
