Pasaules Resursu institūta pētījumā minēts, ka vēl pirms desmit gadiem upju un piekrastes plūdi skāra 72 miljonus iedzīvotāju, bet līdz šīs desmitgades beigām tie skars jau 147 miljonus cilvēku.
Savukārt zaudējumi pilsētu infrastruktūrām sasniegs vairāk nekā 700 miljardus dolāru gadā.
Pētījumā minēts, ka vissmagāk plūdi skars Āzijas dienvidu un dienvidaustrumu daļu, tostarp Bangladešu, Vjetnamu, Indiju, Indonēziju un Ķīnu jeb vietas, kur liels skaits iedzīvotāju ir neaizsargāti.
Mazāk plūdi skars Savienotās Valstis, tomēr risks kļūs arvien nopietnāks. ASV ierindojas trešajā vietā starp valstīm, kuru pilsētām piekrastes plūdi nākamajos 10 gados radīs visvairāk zaudējumu.
Pētījuma autori norāda - 2050. gadā “skaitļi būs katastrofāli”. Kopumā tiks apdraudēts 221 miljons cilvēku, bet zaudējumi pilsētām gadā izmaksās 1,7 triljonus dolāru.
Eksperti skaidro, ka plūdi kļūst biežāki klimata krīzes dēļ. Pie vainas esot arī augsta riska zonu apdzīvošana un zemes iegrimšana gruntsūdeņu pārmērīgas izmantošanas dēļ.
