Pētījuma autori mācību laikā ne tikai sekoja līdzi karavīru sociālajos tīklos publicētajam, bet arī centās dažādos veidos izvilināt no viņiem informāciju. No kontakta sociālajos tīklos viņi spēja noteikt manevru datumus, sekot līdzi bataljonu kustībai un noteikt precīzu karavīru atrašanos vietu.
Kopumā secināts, ka pašreizējais drošības līmenis ļauj pretiniekam ievākt personīgu informāciju, izsekot un arī vajadzības gadījumā vērsties pret karavīriem, kas piedalās mācībās. Pētījuma autori secināja, ka vājā vieta ir karavīru cilvēciskais faktors, tāpēc vajadzētu nodrošināt apmācības un stingrāku kontroli. Tomēr arī sociālajiem tīkliem esot jādomā par izmaiņām, lai novērstu privātas informācijas noplūdi.