Dienas notikumu apskats

Eiropas Savienībā mudina veidot kopīgu aizsardzības fondu

Dienas notikumu apskats

Krievijas ārpolitikas koncepcija – sadarbība ar Āziju un brīdinājumi rietumvalstīm

Pētījums: Latvijā stiprākie Krievijas ieroči ir gāze un nepilsoņi

Pētījums: Latvijā stiprākie Krievijas ieroči ir gāze un nepilsoņi

Latvija ir viena no tām Eiropas valstīm, kurā jau ilgstoši Krievija cenšas nostiprināt savu  ekonomikas un politisko ietekmi, tā norāda starptautiska pētījuma autori, kuri izvēlējušies izvērtēt Kremļa darbības piecās Eiropas zemēs, un no Baltijas izraudzījušies tieši Latviju.

„Latvijā Krievijas oficiālās varas lielākais ierocis ir gāze un arī nepilsoņi, kurus Kremlis visiem spēkiem cenšas pievērst savai politiskajai domai un ideoloģijai,”  norāda eksperti, uzsverot, ka kopumā  Krievijas centieni nostiprināties Eiropas Savienībā aug.

„Tik liela Kremļa vēlme kontrolēt gan valsts, gan privāto sektoru ekonomikas jomā kā Eiropā, nav nekur citur pasaulē, varbūt vienīgais izņēmums ir Ķīna,” tā norāda starptautiski eksperti, kuri klajā laiduši pētījumu par Kremļa ietekmi Centrālajā un Austrumeiropā.

Turklāt Krievijas vēlmes un intereses ar katru gadu aug augumā.

Eksperti atzīst, ka patlaban viens no jaudīgākajiem Kremļa ieročiem ir gāze, ar kuras palīdzību Krievija spēj noturēt ne vien ekonomisku, bet arī politisku varu.

Viens no pētījuma autoriem, Demokrātijas studiju centra Ekonomikas programmas direktors Ruslans Stefanovs norāda, ka “pēdējais modinātājzvans, kad mēs redzējām, cik efektīvs ir Krievijas gāzes gigants „Gazprom”, bija tā mēģinājums panākt sev izdevīga likuma maiņas Bulgārijas valdībā”.

“Tās apturēja Bulgārijas parlamentā pēdējā mirklī, taču tas kārtējo reizi apliecināja, kā Kremlis cenšas pārtvert valstu varu. Līdz 2005. gadam Krievijas dažādie centieni tiešām bija vairāk ekonomiski motivēti, bet pēc tam jau tā izvērtās par ļoti mērķtiecīgu stratēģiju ietekmēt šo valstu ārpolitiskos lēmumus. Mēs pētījumam izvēlējāmies piecas valstis – Serbiju, Bulgāriju, Ungāriju, Slovākiju un Latviju, jo domājām, ka šīs ir tās zemes, kurās pilnīgi noteikti ir Krievijas stratēģiskā ietekme,” skaidroja Stefanovs.

Krievijas enerģijas monopolists „Gazprom” joprojām spēj noturēt savu varu Eiropas valstīs, pateicoties starpniekiem, kuriem ir ļoti labas saiknes ar valdību atslēgas institūcijām, un šie starpnieki daudzos gadījumos ir ļoti spējīgi ietekmēt – novēlot vai  pat apturēt tādas lietas kā gāzes tirgus liberalizācija, kas pretējā gadījumā nozīmētu „Gazprom” konkurenci, saka eksperti.

Viņi norāda, ka šos starpniekus, kas var būt arī nevalstiskas organizācijas, lobija grupas un citi veidojumi, dalībvalstīs Kremlis arī izmanto kā kanālus, lai atbalstītu citas aktivitātes, kas nav saistītas ar enerģiju, bet ar politiku, proti, finansējot medijus, politiskās partijas, protestus un kampaņas, un turētu savā varā cilvēkus atslēgas institūcijās – uzraugorganizācijās, kontroliestādēs, amatpersonas ministrijās un tā tālāk.

Viens no pētījuma autoriem, Demokrātijas studiju centra analītiķis Martins Vladimirovs norādīja - pētījumā konstatēts, ka Latvija, Slovākija un Ungārija cenšas izrādīt pretestību „Gazprom” tīkliem, taču min Latviju kā piemēru, kur monopolista ietekme joprojām ir ļoti stipra.

„Bet joprojām par Latviju mēs esam atklājuši, ka desmitiem gadu starpnieki ir spējuši atvairīt gāzes tirgus liberalizācijā. Kāds no mūsu avotiem, kurš darbojas Latvijā uz vietas un ar kuru strādājām šajā pētījumā, atzina, ka ir izjutis ļoti tiešu spiedienu no Krievijas nestāties ceļā un nestrādāt tirgus liberalizācijas jomā,” stāstīja Vladimirovs.

"Vairākos gadījumos Krievija ir ļoti tieši draudējusi ar kaitējumu citiem kanāliem, piemēram, tirdzniecībai, eksportam,  lai atvairītu to, ka spēkā stājas šīs izmaiņas,” atzina pētnieks.

Eksperti rosina vairākus veidus, kā joprojām Eiropas Savienībā varētu cīnīties pret šo Kremļa politiskās ietekmes muskuļu pumpēšanu.

Domnīcas „Eiropas vērtības” (“European Values”) analītiķe Veronika Vičova stāstīja, ka “ir lietas, ko var darīt, lai pastiprinātu pretestību pret šīm tendencēm”.

“Ļoti nozīmīgs spēlētājs, vispirms, ir pati valsts, kas var iekodēt šo apdraudējumu tās stratēģiskajos dokumentos. Piemēram, Čehijā mums būs izveidots oficiāls dienests, kas uzraudzīs dezinformācijas draudus valstī. To var iekodēt ārpolitikā un izmantot vēstniecības kā būtisku palīgu, un ir arī ļoti svarīgi šīs finanšu saiknes izmeklēt, kas ir ne tikai specdienestu, bet arī pētniecisko žurnālistu darbs,” uzsvēra Vičova.

Eksperti arī norāda, ka, vērtējot to, kādēļ Kremlim joprojām ir tik viegli ielauzties Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, ir fakts, ka ir notikusi koncentrēšanās uz pārmaiņām valsts ideoloģijā, taču cilvēku darba kvalitāte valsts pārvaldē un administrācijā un atbildīgos posteņos joprojām daudzviet saglabājas vecā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti