Kopš 2014.gada Kremlis attiecībās ar Zviedriju cenšas izdzēst robežas starp publisku diplomātiju un aktīvu darbību sabiedriskas domas ietekmēšanai, ziņo “Deutsche Welle”, atsaucoties uz izdevumā “Journal of Strategic Studies” publicēto pētījumu.
Galvenokārt šīs darbības ir ziņu falsificēšana, dezinformācija un dažādu ietekmes aģentu darbības, secināja pētnieki.
Publikācijas autori uzskata, ka Maskavas ārpolitika pēdējā laikā kļuvusi agresīvāka. Tas saistīts ar “Krimas aneksiju un saspringtām attiecībām ar rietumvalstīm”, laikrakstam “Aftonbladet” paudis viens no pētījuma autoriem Martins Krags.
Izdevums norāda, ka šo tendenci varēja novērot, kad Zviedrijas parlamentā gatavojās balsot par sadarbības līgumu ar NATO. Līgums paredz NATO militāru un civilu atbalstu neitrālo sabiedroto valstu spēkiem. Vienošanās ļauj izmantot NATO spēkus Zviedrijas teritorijā pēc tās lūguma.
Šajā laikā Krievijas masu mediji aktīvi strādāja, lai radītu negatīvu NATO tēlu un ietekmētu balsojumu, norāda “Aftonbladet”.
