Tā, iepazīstoties ar plašākai publikai vēl nepieejamā pētījuma rezultātiem, atzīst Austrumeiropas pētniecības centrā Rīgā.
Pētnieki norāda, ka Krievijas mērķis Austrumeiropā ir iegūt kontroli pār Bulgārijas, Ungārijas, Latvijas, Serbijas un Slovākijas valdībām,
atbalstot Kremlim simpatizējošus politiķus, kas palīdzētu Krievijai dominēt šo valstu ekonomikā.
Krievija cenšoties arī graut pretkorupcijas sistēmu šajās valstīs. Un pētnieki secina, ka "zināmās valstīs Krievijas ietekme ir kļuvusi tik visaptveroša un endēmiska, ka tas apdraud nacionālo stabilitāti, kā arī valsts rietumniecisko orientāciju un eiroatlantisko stabilitāti”.
Turklāt, kā vēsta ziņu aģentūra "Reuters", ne tikai pētījuma veicēji, bet Amerikas Savienoto Valstu ārlietu resora amatpersonas atzīst, ka arī viņu konstatētais sakrīt ar pētījuma rezultātiem. Viena no šīm amatpersonām, kas Krievijas rīcību analizē jau kopš Padomju Savienības sabrukuma, anonīmā komentārā sacījusi:
"Krievi ir iesaistīti ilgstošā kampaņā, lai atgūtu to, ko Putins uzskata par viņu likumīgo buferzonu Austrumeiropā, nolūkā graut ne tikai NATO un ES, bet arī abu institūciju demokrātiskos pamatus."
Tālāk šī amatpersona skaidrojusi, ka, lai to panāktu, tiek izmantota kukuļošana, propaganda, dezinformācija, arī uzbrukumi Kremļa kritiķiem.
Kā iespaidīgs Krievijas ietekmes gūšanas piemērs ir minēts Ungārijas kodolreaktoru būvniecības projekts vairāk nekā 12 miljardu eiro vērtībā. Bet Bulgārijā 10 gadu laikā Krievijas klātbūtne ekonomikā bijusi mērojama 22% no iekšzemes kopprodukta.
Austrumeiropas pētniecības centrā Rīgā atzīst – jaunais pētījums norāda uz jau zināmām vājām vietām arī Latvijā.
"Ir identificēta, protams, galvenokārt ekonomiskā atkarība no Krievijas energoresursiem, kas Latvijā ir ļoti redzama, un tā ir izpaudusies arī tādos praktiskos piemēros, kā redzējām iepriekšējo gadu diskusijās par gāzes tirgus liberalizāciju. Šeit ir bijuši šie Krievijas monopoluzņēmumi, kas spēcīgi spēlējuši, lai nepieļautu Latvijas politikas ieviešanu Otrs, kas izcelts, ir korupcija.
Te gan Latvija minēta nedaudz tā kā pozitīvā gaismā – ka ir korupcijas riski, bet vienlaicīgi mēs esam darījuši pietiekami daudz.
Bet, protams, to nekādā gadījumā nedrīkst uztvert, ka tā ir tāda atruna, lai mēs neturpinātu pretkorupcijas pasākumus," teica Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.
Pētījuma veicēju ieteikums šajās valstīs, ko Krievija cenšas ietekmēt, ir vairāk nostiprināt labu pārvaldību un samazināt nelikumīgas naudas plūsmas, šiem mērķiem izmantojot ASV palīdzības programmas.
Latvijas Televīzijas korespondente Maskavā Olga Dragiļeva stāstīja, ka Krievijā šis pētījums vispār nav pamanīts. Neviens komentētājs, politiķis, politologs, valdības pārstāvis ne ar vienu vārdu šo pētījumu nav pieminējis.
Krievijas politologs Dmitrijs Oreškins LTV atzina, ka pēc būtības Krievijas pusei nekā sensacionāla šajā pētījumā nav, jo Krievijas eksperti jau vairākus gadus ir norādījuši uz to, ka Krievija mēģina paplašināt savu ietekmi ārpus pašas valsts robežām.
Politologs vienīgi bija pārsteigts par to, ka šo potenciālo bufervalstu sarakstā nav nedz Lietuvas, nedz Igaunijas, lai gan Krievijai ir intereses visās Baltijas valstīs.
