ASV administrācija pirms vairāk nekā pieciem mēnešiem pieņēma jaunu programmu ar nosaukumu „Migrantu aizsardzības protokols”. Saskaņā ar to patvēruma meklētāji, kuri apgalvo, ka viņiem dzimtenē draud vajāšana, tiek nosūtīti uz Meksiku, kur viņiem jāgaida savu lietu izskatīšana ASV tiesās.
Par šo programmu pētījumu veikusi Sirakjūsas Universitāte. Pētījums, kas sniedz pārskatu par nelegālo imigrantu dokumentiem tiesās no janvāra līdz jūnija beigām, tika publiskots pirmdien, 29. jūlijā. Tajā secināts, ka
patvērums šīs programmas darbības laikā nav piešķirts nevienam
un lielu lomu spēlē nelegālo imigrantu juridiskā pārstāvība, kas, kā izrādās, ir milzīga problēma.
Pētījumā analizētie dokumenti atklāj, ka no 1155 lietām, kas izskatītas jaunās programmas ietvaros, tikai 14 lietās nelegālajiem imigrantiem bijusi juridiskā pārstāvība. Tātad tikai dažiem patvēruma meklētājiem, kuri bijuši spiesti palikt Meksikā, izdevies sagādāt sev juridisko pārstāvību gaidāmajām tiesām.
Imigrācijas tiesās valdībai nav pienākuma nodrošināt lūguma iesniedzējiem bezmaksas advokāta pakalpojumus.
Nelegālajiem imigrantiem ir tiesības uz advokātu, bet viņiem pašiem tas jānoalgo vai jāatrod kāds, kurš uzņemtos viņu lietas bez maksas.
Juridiskā pārstāvība ievērojami palielina personas izredzes saņemt patvērumu. Dati liecina, ka nelegālajiem imigrantiem, kurus pārstāv advokāti, ir piecas reizes lielākas izredzes saņemt patvērumu nekā migrantiem bez advokātiem, secināts pētījumā.
ASV Dienvidrietumos esošās Sandjego pilsētas advokāti norādīja, ka tiek veidotas speciālas grupas sociālajos tīklos, kur teju katru dienu advokāti saņem lūgumus pēc palīdzības. Sandjego vairums advokātu, kuri pārstāv nelegālos imigrantus, strādā bezpeļņas organizācijās.
Privātiem advokātiem, kuri uzņemas imigrantu lietas, nopietna problēma ir loģistika, pārstāvot personu, kas atrodas citā valstī. Pētījumā uzsvērts, ka patvēruma lietas ir vienas no laikietilpīgākajām un sarežģītākajām imigrācijas tiesās. Parasti advokāts tiekas ar klientu vairākas reizes, lai pierādītu bažas par vajāšanu migranta dzimtenē, sagādātu no šīs valsts medicīniskos datus un informāciju no policijas reģistriem un nokārtotu citas nepieciešamās lietas.
Programmas ietvaros uz izskatīšanu joprojām gaida vēl teju 13 000 lietu.
No 1155 izskatītajām lietām 285 gadījumos dots rīkojums imigrantus deportēt. Vairums šo rīkojumu pieņemti bez patvēruma lūdzēju klātbūtnes, jo viņi nav ieradušies tiesā. Tikai 21 gadījumā rīkojums par deportēšanu pieņemts pēc lietas būtības un nevienā no šiem gadījumiem imigrantu nav pārstāvējis advokāts.
Citas lietas slēgta dažādu iemeslu dēļ, tostarp tādēļ, ka ASV Imigrācijas un muitas dienestu darbinieki nav pienācīgi informējuši patvēruma lūdzējus par viņu tiesas datumiem.
Pirms jaunās programmas darbības sākuma nelegālajiem imigrantiem, kas intervijās ar ASV amatpersonām spēja pārliecināt, ka baidās no vajāšanas savā zemē, tika atļauts gaidīt savu lietu izskatīšanu ASV, parasti migrantu centros vai pie ģimenes locekļiem, kas jau apmetušies uz dzīvi valstī.
