Jau 12 gadu pēc kārtas Islandi var uzskatīt par mierīgāko valsti pasaulē saskaņā ar jaunāko pētījumu par mieru, ko ik gadu veic Ekonomikas un miera institūts. 20 vismierīgāko valstu vidū 13 ir Eiropas valstis.
Indeksu veido, ņemot vērā tādus faktorus kā slepkavību līmeni, ieroču pieejamību, terorisma ietekmi.
Starp indeksā sarindotajām 163 pasaules valstīm un teritorijām mierīgākajā galā arī visas trīs Baltijas valstis. Igaunija 30. mierīgākā valsts pasaulē, Latvija - 34., Lietuva – 36.
Visās miera līmenis novērtēts kā “augsts”. Vērtējums ļoti līdzīgs, kaut jaunajā indeksā Latvija pāris vietas noslīdējusi.
“Tas arī ir saistīts ar vienu no tām jomām, kuru šis indekss īpaši uzrauga, proti, sabiedrības drošība. Angļu valodā tiek lietoti divi jēdzieni - “safety” un “security”. Latviešu valodās tos vairāk tulkojam kā tikai “drošība”. Šeit jāņem vērā, ka tā ir drošība, kas ir saistīta gan ar to, ka mēs atrodamies blakus valstij, kura šajā indeksā ieņem 154. vietu no 163 vietām. Ņemot vērā gan to, kas attiecas uz kiberapraudējumu, hibrīdo apdraudējumu,” skaidroja Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Žaneta Ozoliņa.
154. vietu indeksā ieņem Krievija, noslēdzot vismazāk mierīgo valstu desmitnieku. Saraksta apakšdaļā Afganistāna, Sīrija, Irāka un vairākas Āfrikas valstis.
Jaunākajā pētījumā īpaša uzmanība pievērta arī Covid-19 pandēmijas ietekmei uz mieru. Tās radītās ekonomiskās sekas veicinās civiliedzīvotāju nemierus, prognozē Ekonomikas un miera institūts.
“Negatīvā ietekme uz ekonomiku var pastiprināt nevienlīdzību un neapmierinātību atsevišķās sabiedrības daļās. Tas savukārt var veicināt dažāda veida politisko nestabilitāti. Domāju, ka nākotnē mēs pieredzēsim protestu skaita pieaugumu,” prognozēja Ekonomikas un miera institūta direktora vietniece Lea Perekrests.
Kopumā pasaule pēdējās desmitgades laikā pasaule kļuvusi nemierīgāka. Tas bijis saistīts ar terorismu, bruņoto konfliktu eskalāciju Tuvojas Austrumos, spriedze pieaugusi arī Austrumeiropā pēc Krimas aneksijas.
“Pirmais secinājums – būtiski pieaug to valstu skaits, kuras ir iesaistītas konfliktos, vardarbībā un kur miera līmenis ir salīdzinoši zems. Tas nozīmē, ka arī Latvijai, veidojot savu ārējo drošības politiku, ir jārēķinās, ka globālā vide diemžēl arī nākotnē būs nestabilāka,” norādīja Žaneta Ozoliņa.
“Otrs – ir pieaudzis to valstu skaits, kurās notiek dažādi pilsoniskie nemieri, pretošanās kustības, manifestācijas. Kopš 2011. gada šo valstu skaits ir dubultojies. Faktiski 2019. gadā 96 valstīs ir bijuši dažāda veida nemieri,” sacīja Ozoliņa.
“Manuprāt, vēl viens būtisks šī indeksa secinājums ir, ka nākotnē būtiski pieaugs to apdraudēto cilvēku skaits, kuri ir pakļauti klimata pārmaiņām. Tas attiecas gan uz Āfrikas valstīm, gan arābu valstu reģionu, un nav izslēgts, ka atkal varēs vērot lielas migrācijas plūsmas, kuras ietekmēs arī Eiropu,” brīdināja pētniece.
Runājot par ekoloģiskajiem draudiem, pētījuma autori norāda, ka globāli dabas katastrofu skaits pēdējās četrās desmitgadēs ir trīskāršojies.
