Pētījums: Baltijas valstīm ārpolitikā lielāka uzmanība jāpievērš ilgtermiņa plānošanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Latvija ir krietni uzlabojusi savus rādītājus Eiropas Savienības ārpolitikas aktivitātēs. Par to liecina jaunākais pētījums «European Foreign Policy Scorecard 2015». Tas ir Eiropas Ārpolitikas Padomes gadskārtējs pētījums, kurā tiek izvērtēti atsevišķu Eiropas Savienības dalībvalstu un visas Eiropas kopējie ārpolitiskie sasniegumi un arī vājumi. Šajā pētījumā valstis savu aktivitāšu un panākumu dēļ tiek iedalītas līderos, atbalstītājos un slaistos.

2014. gadam bija jābūt labam gadam, kad Baltijas valstīm bija jāatzīmē 10. gadadiena kopš dalības Eiropas Savienībā un NATO un 25. gadadiena kopš Baltijas ceļa. Taču pagājušā gada notikumi Ukrainā apgāza visus iepriekš paustos apgalvojumus par Eiropu kā ilgstoša miera reģionu. Galvenokārt tieši Krievijas agresijas dēļ tika apšaubīta pastāvošā politiskā un drošības sistēma. Šādi, uzsākot diskusiju par jaunāko Eiropas ārpolitikas padomes pētījumu, pagājušā gada notikumus rezumēja Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds. Viņš arī pauda pārliecību, ka šādas krīzes ir jāizmanto, lai atmostos un padarītu mājasdarbus.

Šim viedoklim piertīt arī Eiropas Ārpolitikas Padomes līdzpriekšsēdētāja, bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe Freiberga, kura pagājušā gada kopējo noskaņu raksturo kā liktenīgu un drūmu :

„Dažādi negaidīti notikumi ir bijuši ļoti satraucoši, un tie ir likuši eiropiešiem pamosties no pašapmierinātības miega un pārliecības, ka visas lielās problēmas ir atrisinātas un ir iespējams pusmiegā doties uz priekšu kā agrāk, cerot, ka viss pats par sevi atrisināsies un kļūs labāks.”

Pētījumā sniegts novērtējums dažādām Eiropas Savienības politikām, piešķirot tām atzīmes no A līdz  D+, kas ir zemākais rādītājs. Kopumā par spīti dažādām tradicionālajām iekšējām nesaskaņām, piemēram, jautājumā par attiecībām ar Krieviju, tieši tirdzniecības un sankciju jautājumā Eiropas Savienība ir izrādījusi visaugstāko vienotību. Tikpat augstu vērtētas arī attiecības ar ASV jautājumā par Irānu un ieroču izplatīšanu.  Savukārt ar D+, piemēram, novērtēta Eiropas Savienības dalībvalstu kopējā rīcība imigrācijas problēmu risināšanā Vidusjūras reģionā.

Izvērtējot dalībvalstu atsevišķo ieguldījumu Eiropas kopējās politikas veidošanā, visbiežāk līdera loma pirmo reizi piešķirta Vācijai, kas ir apsteigusi tradicionāli vadošajā pozīcijā esošo Franciju. Latvija kā viedokļu līdere minēta tādās piecās sfērās kā sankciju noteikšana pret Krieviju un preses brīvības atbalstīšana Krievijā. Vienlaicīgi Latvija rosinājusi arī veicināt Eiropas Savienības un ASV sadarbību ar Krieviju. Tāpat atzinīgi novērtēta tās palīdzība Austrumu partnerības valstīm, kā arī humānās un attīstības palīdzības palielināšana. Līdzīgus rezultātus uzrādījušas arī Lietuva un Igaunija.

Taču viena no pētījuma autorēm, Eiropas ārpolitikas padomes vecākā pētniece Kadri Līka norāda, ka par spīti atzīstamajiem rezultātiem Baltijas valstīm lielāka uzmanība būtu jāpievērš ilgtermiņa plānošanai:

„Es domāju, ka mūsu patiesais izaicinājums ir pārvērst mūsu aktīvistu nostāju reālā līderībā. Pašlaik tās pozīcijas, kur mums piešķirts līderu statuss, ir tikai aktīvisms. Mēs ļoti emocionāli attiecamies pret Krieviju, mēs esam ļoti emocionāli par mūsu austrumu kaimiņiem. Mums ir ētiska nostāja, taču mēs nepietiekami aktīvi strādājam, lai izstrādātu Eiropas līmeņa politiku un stratēģijas, lai veidotu koalīcijas un liktu Eiropai darboties kā vienam veselam. Mums ir vajadzīga ilgtermiņa domāšana. Mēs Eiropas Savienībā esam jau 10 gadus un mums būtu jābūt spējīgiem nākt klajā ar šādiem piedāvājumiem.”

Kā norāda diskusijas dalībnieki un pētījuma autori, dalībvalstīm nevajadzētu pārlieku aizrauties ar lepošanos par to, ka, piemēram, Baltijas valstu rādītāji ir gada laikā uzlabojušies un tagad ir pielīdzināmi Nīderlandei, īpaši daudz neatpaliekot no Polijas un pat Francijas nenoliedzami, savu lomu spēlē arī prezidentūra Eiropas Savienības Padomē. Taču, kā norāda Andris Sprūds,  lai par šiem sasniegumiem būtu patiess gandarījums ilgtermiņā, ir jāpieliek milzīgs darbs un milzīga piepūle.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti