Pēc ANO datiem vismaz 70%pasaules sieviešu kaut reizi dzīvē ir pieredzējušas pret sevi vērstu vardarbību.
Vissliktākajos apstākļos pasaulē dzīvo daudzi miljoni sieviešu vairākās Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīs.
Eksperti nesen veikuši īpaši pētījumu par Arābu pavasara valstīm un konstatējuši, ka arī šī revolūcija, kurā lielu lomu spēlēja tieši sievietes, viņām gaidīto nav nesusi, lai gan visas Arābu valstis ir parakstījušas konvenciju, kurā sola nodrošināt sieviešu tiesības un uzlabot viņu dzīves apstākļus. Sieviešu lielākās cerības, izdzīvojot revolūcijas laiku, bija, ka mainīsies daudzi likumi, kas ierobežo viņu ikdienu un pakļauj visdažādākajiem sodiem, taču eksperti secinājuši, ka daudzās valstīs, kur pēc sacelšanās augusi islāma vara, tie pat kļuvuši striktāki.
Saskaņā ar pētījuma datiem, no visām Arābu pavasarī iesaistītajām valstīm vissliktākā situācija sievietēm ir Ēģiptē, kur viņas pakļautas vardarbībai ģimenē, viņām liegts iesaistīties sabiedrības procesos un politikā. Pārējā pasaulē tai līdzīgas ir arī Irāka un Saūda Arābija, kur sievietes patlaban cīnās par iespēju, piemēram, braukt pie auto stūres. Arī Arābu pavasara valstis Sīrija un Jemena ir starp grūtākajām, un sliktāka attieksme pret sievietēm ir Libānā, Palestīnā un Somālijā. Pēc tam seko Lībija un Tunisija.
Nobela miera prēmijai nominētā tunisiešu aktīviste un blogere Lina Ben Hmenni intervijā ziņu aģentūrai „Reuters" norādījusi, ka radikālā islāma spēks valstī aug un sieviešu liktenis tādas valdības paspārnē nav prognozējams. Radikāļi ir uzņēmušies reliģijas policijas lomu. Vēl aprīlī kāds radikālā islāma grupējums apmētājis ar akmeņiem un pudelēm jaunas meitenes studentu hostelī, kur viņas uzstājušās ar mūzikas un dejas priekšnesumu.
Tajā pašā laikā analītiķi norāda, ka Arābu pavasaris tomēr nesis arī pozitīvas atklāsmes, proti, pat visattālākajos un nabadzīgākajos reģionos sievietes ir uzzinājušas, ka eksistē tāds jēdziens kā tiesības. Līdz šim runas par to bija iestrēgušas tikai izglītotāko un turīgāko sieviešu aprindās galvaspilsētā, taču tagad par tām runā ārpus bagātu namu sienām arī uz ielas.
ANO ir aicinājusi katra mēneša 25. datumā vai nu nēsāt oranžu apģērbu, vai iekļaut tajā oranžas krāsas elementu, lai tādējādi apliecinātu solidaritāti ar sieviešu tiesībām pasaulē. Šī diena ir dibināta par godu trim Dominikānas aktīvistēm, māsām Mirabalām, kuras iestājās pret tā laika brutālo un sievietēm naidīgo Rafalea Truhiljo režīmu un par to tika nogalinātas. Sieviešu tiesību aizstāvji visā pasaulē šo dienu atzīmē jau kopš astoņdesmitajiem gadiem, bet Apvienoto Nāciju Organizācija 1999.gadā šo dienu pasludināja par starptautiski atzīmējamu dienu.
