27 klimata zinātnieku grupas “World weather attribution” pētījumā secināts, ka šovasar reģistrētie karstuma viļņi vietām vērtējami kā klimata anomālija, kura normālos apstākļos planētu skartu tikai reizi tūkstoš gados, un “faktiski nebūtu iespējama”, ja planētas uzkaršanu neizraisītu cilvēka līdzdalība.
Statistiski dramatiskākais piemērs aizvadītajā mēnesī tam bija Kanādas pilsētā Litonā reģistrētie +49,6 grādi, kas ir par četriem grādiem vairāk par iepriekšējo Kanādas karstuma rekordu. Šāds lēciens vēl nekad nebija reģistrēts nekur uz zemes, liekot pārskatīt līdzšinējos klimata pētīšanas modeļus:
“To absolūti neviens nebija gaidījis. Domājām, ka tas ir neiespējami.
Līdz ar to nākas secināt, ka mēs nepārzinām karstuma viļņus tik labi, kā domājām.
Un, protams, tagad galvenais jautājums ir, vai tas var notikt arī citās vietās,” norādīja Nīderlandes Meteoroloģiskā institūta pētnieks Gērts fon Oldebors.
Zinātnieki brīdina, ka cilvēka veicināto klimata pārmaiņu dēļ temperatūras anomāliju iespēja pašlaik palielinājusies vismaz 150 reizes. Jau pēc pusgadsimta šādi viļņi varētu skart planētu regulāri.
“Lai gan šie joprojām ir reti gadījumi, tik ekstremāla situācija pagātnē būtu faktiski neiespējama. Taču nākotnē mēs pieredzēsim arvien biežākus šādus karstuma viļņus, turpinoties globālajai sasilšanai,” brīdināja Nīderlandes Meteoroloģiskā institūta pētniece Sāra Kjū.
Turklāt augstās temperatūras turpina skart Eiropu un citus kontinentus arī šomēnes. Eiropā sen nepārspēti rekordi pašlaik krīt ziemeļvalstīs. Piemēram, Somijā – Lapzemes ziemeļos, kas atrodas aiz polārā loka, reģistrēta +33,6 grādu temperatūra – augstākā pēdējos simt gados. Savukārt subarktiskajā joslā Norvēģijā vairākas dienas reģistrētas tropiskās naktis, kad temperatūra arī naktī nenokrītas zem divdesmit grādiem.
