Pirmo reizi pērtiķu bakas cilvēkiem tika identificētas 1970. gadā Kongo Demokrātiskajā Republikā, un kopš tā laika tās ir izplatījušās un kļuvušas endēmiskas vairākās Āfrikas valstīs, tostarp Centrālāfrikas Republikā, Beninā un Nigērijā. Kopš gada sākuma lielākā daļa no desmitiem tūkstošu pērtiķu baku gadījumu ir reģistrēti ārpus Āfrikas. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, uzliesmojuma smagumu uzņemas Eiropa ar vairāk nekā 18 000 gadījumu, tikmēr apstiprināto gadījumu skaits Āfrikā ir nedaudz mazāks par 400, lai gan Āfrikas Savienības izveidotās veselības institūcijas dati par iespējamiem gadījumiem liecina, ka šis skaits, visticamāk, ir tuvāk 3000. Taču lielākā daļa nāves gadījumu konstatēti tieši šajā kontinentā.
Saskaņā ar Āfrikas Savienības izveidotās veselības institūcijas datiem, šogad Āfrikas valstīs no pērtiķbakām miruši 104 cilvēki. Tikmēr ārpus Āfrikas konstatēts vien neliels skaits nāves gadījumu.
Veselības organizācija norādījusi, ka pasaulē ir pieejamas aptuveni 16 miljoni pērtiķu baku vakcīnu devas, tomēr neviena netiek izplatīta Āfrikā, kur pērtiķu bakas vairākās valstīs gadu desmitiem bijušas endēmiskas.
Pasaules Veselības organizācijas vadītājs Tedross Adanoms Gebrejesuss atzinis, ka problēma pastāv: "Problēmas saistībā ar vakcīnu pieejamību pastāv. Pasaulē ir aptuveni 16 miljoni devu. Lielākā daļa no tām ir lielapjoma veidā, kas nozīmē, ka paies vairāki mēneši, lai to iepildītu flakonos, kas ir gatavi lietošanai. Vairākas valstis ar pērtiķu baku gadījumiem ir nodrošinājušas vakcīnu piegādes, un organizācija sazinās ar citām valstīm, lai izprastu to piegādes vajadzības. Pasaules Veselības organizācija mudina valstis, kurās ir baku vakcīnas, dalīties ar tām valstīm, kurās to nav. Mums ir jānodrošina vienlīdzīga piekļuve vakcīnām visiem indivīdiem un kopienām, kuras skārušas pērtiķu bakas, visās valstīs, visos reģionos."
Paralēles starp Covid-19 pandēmiju un pērtiķu baku uzliesmojumu ir grūti nesaskatīt — visā pasaulē ir pieejamas miljoniem vakcīnu devas, bet lauvas tiesu atkal ir ieguvušas bagātās valstis.
Piemēram, Lielbritānija nodrošinājusi 130 000 vakcīnu devu. Savukārt ES jūnijā no Dānijas farmācijas uzņēmuma "Bavarian Nordic" nopirka 110 000 devu, bet kopumā nodrošinājusies ar vairāk nekā 160 000 devām, kas jau tiek izplatītas ES valstīs. Šīs kompānijas vakcīna apstiprināta arī ASV un Kanādā.
Eiropas Komisijas pārstāvis Stefans Kersmakers norādīja: "Esam noslēguši vienošanos ar kompāniju par 160 000 devu iegādi, lai palīdzētu dalībvalstīm tikt galā ar nekavējošām vajadzībām, kas tām ir saistībā ar pērtiķu bakām. Šīs vakcīnas tiek piegādātas dalībvalstīm, Eiropas Zāļu aģentūra ir devusi zaļo gaismu vakcīnai, Eiropas Komisija vakcīnu ir apstiprinājusi. Piegādes turpinās, mēs sekojam situācijai dažādos formātos. Tiesa, mūsu atbildē globālā komponente vienmēr ir ļoti svarīga, tā tas bija arī kovida vakcīnu gadījumā un ir arī šajā, un šajā līgumā ar kompāniju ir arī paredzēta iespējamība, ka vakcīna tiek piedāvāta citām pasaules daļām."
Eiropas Komisija arī strādājot pie vidustermiņa plāna vakcīnu nodrošināšanai. Tomēr arī Āfrikas Savienības izveidotās veselības institūcijas ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Ahmeds Ogvels Ouma apstiprinājis, ka Āfrika joprojām nav ieguvusi nevienu vakcīnu, un aizvien turpinās sadarbība ar attiecīgajām iestādēm un partneriem visā pasaulē, lai vakcīnas iegūtu. Diskusijas par vakcīnu devu nodrošināšanu notiekot ar vismaz diviem partneriem, tomēr detaļas atklātas netiek.
Šāds vakcīnu pieejamības trūkums Āfrikā ir radījis jaunu augsni diskusijām par to, ka globālā veselības arhitektūra, kurai krīzes laikā būtu jāstrādā raiti, nedarbojas. Lielbritānijas labdarības organizācijas "NAM aidsmap" pārstāve Sūzena Kola izdevumam "Politico" skaidroja, ka šīs nevienlīdzības veselības jomā nav nekas jauns un tās novērotas paaudžu paaudzēs, jo īpaši saistībā ar piekļuvi HIV ārstēšanai un arī saistībā ar kovidu.
Taču arī pašā Eiropā vakcīnu ir šķietami par maz. Dānijas uzņēmums, kas vakcīnas ražo, "Bavarian Nordic'', gan noraidījis runas par ierobežotām piegādēm Eiropā, un valstis, kas devas lūdz, tās esot saņēmušas. Lai gan uzņēmuma ražotnei bija jāaptur darbība, kamēr tiek paplašināta jauda, tajā ir vairāki miljoni lielapjoma vakcīnas devu. Tomēr investoru attiecību vadītājs Rolfs Sass Sērensens izdevumam "Politico" sacījis, ka "lielākā daļa šī krājuma pieder ASV". Kad ASV lūgs, tie tiks iepildīti flakonos un piegādāti, viņš sacīja, taču tos nevar pārdot citiem klientiem.
Visi vakcinēties gribētāji vakcīnas nesaņem, un eiropieši ceļo aiz savas valsts robežām, meklējot iespējas vakcinēties, jo vakcīnu dažādu iemeslu dēļ nevar saņemt pašu mājās.
Dažādās valstīs, piemēram, Francijā, Nīderlandē un Beļģijā, atšķiras kritēriji, kuri cilvēki vakcīnu var saņemt. Piemēram, Lille, Francijas ziemeļos, kas atrodas netālu no Beļģijas robežas, cilvēkiem no tuvējām valstīm tagad ir kļuvusi par vietu, kur vakcinēties, pateicoties vēlmei dot vakcīnu arī ārvalstu viesiem. Tas notiek, neskatoties uz to, ka valdība oficiāli rezervējusi vakcīnas Francijas iedzīvotājiem. Arī otrpus okeānam cilvēki vakcīnas meklē aiz robežām, un daudzi amerikāņi dodas vakcinēties uz Kanādu.
KONTEKSTS:
Pērtiķu bakas ir radniecīga saslimšana pasaulē jau zināmajām bakām, kuras Pasaules Veselības organizācija par uzvarētu slimību atzina 1980. gadā. Maijā vairākās Eiropas valstīs izskanēja ziņas par šīs slimības gadījumiem, tādēļ Latvijas speciālisti brīdināja, ka inficēšanās riski pastāv, un aicināja būt vērīgiem, ja pēc temperatūras un drudža uz ķermeņa parādās izsitumi, kas atgādina vējbakas.
Latvijā līdz šim ir apstiprināti četri pērtiķu baku gadījumi. Latvija arī saņēmusi 1400 vakcīnas pret pērtiķu bakām.
Ņemot vērā pieaugošo pērtiķu baku saslimšanas gadījumu skaitu Eiropā, Latvijā nosaka ar šo infekciju saslimušo kontaktpersonas.
