ĪSUMĀ:
- Eiropas Komisijā prezentēts pētījums par mežu stāvoli; meži sedz 40% ES teritorijas.
- Pēdējos gados mežus posta dabas stihijas un kaitēkļi.
- Dažādu iemeslu dēļ postījumi skāruši aptuveni 4 miljonus hektāru meža.
- Par mežu politiku Eiropas Savienībā atbildīgas dalībvalstis.
- Debatēs EP izskan aicinājums mainīt lauksaimniecības politiku un investēt arī mežos.
- Izskan arī aicinājums līdz 2030. gadam veicināt mežu labāku apsaimniekošanu, lai risinātu klimata jautājumus.
- Norāda arī uz mežu apsaimniekošanas problēmām dažās dalībvalstīs.
40% Eiropas Savienības (ES) teritorijas sedz meži. Lai apspriestu to stāvokli, Eiropas Komisija septembrī prezentēja ziņojumu. Enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete atgādināja, ka meži ir īpaši svarīgi, lai sasniegtu klimata neitralitātes mērķus līdz 2050. gadam.
Taču pēdējo gadu laika meži arvien vairāk pakļauti ekstremālām dabas parādībām – vētrām, sausumam, kā arī kaitēkļu uzbrukumiem.
“Vairāk nekā 300 000 hektāru šogad nodeguši mežu ugunsgrēkos Eiropā. Kopumā fiksēti 1800 ugunsgrēki, un tas ir smagāk nekā iepriekšējos gados. Tiek lēsts, ka dažādu iemeslu dēļ postījumi skāruši ap 4 miljoniem hektāru meža platību Eiropā. Un šie postījumi rada nopietnas sekas Eiropas mežu ekosistēmām “Natura 2000” aizsardzības teritorijās un ārpus tām.
Kaitējumu nodara sausums, plūdi, vētras un mizgrauži. Situācija ir tālu no optimālās, domājot par klimata pārmaiņu ierobežošanu ar mežsaimniecības palīdzību,” atzina Kanjete.
Runājot par mežu politiku Eiropas Savienībā, komisārs atzīmēja, ka par to pirmkārt atbildīgas dalībvalstis, kas arī atspoguļots jaunpieņemtajā Eiropas mežu stratēģijā.
Eiropas Parlamenta (EP) deputātu debatēs izskanēja dažādi viedokļi par mežu bojāejas iemesliem, kā arī priekšlikumi to ilgtspējīgai attīstībai. Piemēram, deputāts Žuao Ferera (Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa) uzskata, ka viens no iemesliem, kāpēc meži ir tik neaizsargāti, ir tas, ka trūkst investīciju un darba roku nozarē.
“Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības politika finansē mežsaimniecības dienestu likvidēšanu, un viss tiek darīts, lai vērstos pret mežu daudzfunkcionālu apsaimniekošanu un cilvēki dotos prom no laukiem. Mēs aicinām palielināt investīcijas mežos, un Eiropai ir jāpieņem katastrofu apkarošanas programma.
Mums nepieciešama citāda lauksaimniecības politika, lauku attīstības politika, tirdzniecības politika, lai samazinātu finansējuma apciršanu,” paziņoja Ferera.
Savukārt eiroparlamentārietis Bas Aikots Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas vārdā atgādināja, ka mežs ir dabisks oglekļa absorbētājs un tas ir pamats bioloģiskajai daudzveidībai, taču abās jomās Eiropai patlaban neklājas labi.
“Šobrīd 40 % no atjaunojamās enerģijas nāk no biomasas, un komisija tagad arī vērtē direktīvu, kas skaidri pasaka, ka nākotnē būs dabiskās oglekļa absorbēšanas samazinājums. Ja absorbēšanas kapacitāte mainīsies, tas nozīmē, ka palielināsies mūsu ietekme uz klimatu. Tāpat nepieciešamas saprast, ka mūsu šī brīža meža stāvoklis ir tikai 25% no tā, kas būtu jāsasniedz saskaņā ar ''Natura 2000” mērķiem. Tāpēc līdz 2030. gadam ir jāveicina mežu labāka apsaimniekošana, lai risinātu klimata jautājumus un uzlabotu bioloģisko daudzveidību,” uzsvēra Aikots.
Tikmēr Rumāniju pārstāvošais deputāts Nikolajs Stefanuta no “Eiropas atjaunotnes” vērsa uzmanību uz savas valsts mežu izsaimniekošanas piemēru.
“Rumānijā ir lielas neskarto mežu platības, un tās būtu jāaizsargā, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, tomēr šo mežu izciršana turpinās. Rumānijā netiek ievērotas direktīvas par putnu un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanu. Nacionālajos parkos izcirsti 1,8 miljoni kubikmetri, un nevalstiskās organizācijas iesniegušas sūdzības Eiropas Komisijai pret Rumānijas varas iestādēm, pieprasot pārtraukt mežu izciršanu. Ko iesāks Eiropas komisija!?” jautāja Stefanuta.
Debašu laikā deputāts gan neguva atbildes uz savu jautājumu.
