Savukārt ANO brīdina, ka līdz gada beigām humānā palīdzība Ukrainā būs nepieciešama teju 18 miljoniem cilvēku.
Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks sacījis, ka Ukrainai, salīdzinot ar jūnija sākumu, izdevies trīs reizes samazināt dzīvā spēka zaudējumus. Pēc viņa teiktā, šobrīd katru dienu frontē iet bojā no 30 līdz 50 cilvēku.
Piegādās vairāk raķešu
ASV Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka jauna militārā palīdzība Ukrainai ietvers HIMARS raķetes, kas palīdzējušas ukraiņu spēkiem uzbrukt Krievijas karaspēkam tālu aiz frontes līnijām. Tāpat paketē ietilpst arī vairāk "zeme-gaiss" raķešu, kas paredzētas aizsardzībai pret Krievijas lidmašīnām un raķetēm. Paketē ietvertas arī vairāk "Javelin" prettanku raķešu un dažāda veida munīcijas.
Ukrainas amatpersonas un karavīri joprojām cer uz vēl aktīvāku Rietumu militāro palīdzību. Tā ir būtiska, norāda arī Harkivas apkārtnē dislocētais ukraiņu karavīrs Romāns Hriščenko.
"Mums nepieciešams vairāk smago ieroču, nekā ir tagad. Bet mēs esam pateicīgi mūsu partneriem par to, ko viņi mums sniedz.
Tomēr, ja mums būs vairāk ieroču, mūsu zaudējumi mazināsies un mēs daudz intensīvāk atgūsim savas teritorijas.
Visiem būtu jāsaprot, ka ukraiņu karavīri savā valstī aizsargā Eiropu un visu pasauli no šī ļaunuma, kas iebrucis Ukrainā."
Harkivas apgabalā nogalināti vairāk nekā 1000 civiliedzīvotāju
Harkivas apgabala prokurors Oleksandrs Fiļčakovs norādījis, ka kopš kara sākuma Krievijas bruņotie spēki Ukrainas Harkivas apgabalā nogalinājuši vairāk nekā 1000 civiliedzīvotāju, viņu vidū – 50 bērnu. Prokurors norādījis, ka Krievijas armija katru dienu izšauj uz Harkivas apgabalu desmitiem raķešu, kā arī apšauda apdzīvotās vietas ar artilēriju. Pilnīgi vai daļēji sagrautas vairāk nekā 5000 ēku.
Aizvadītajā diennaktī Ukrainas karaspēks no Krievijas okupantiem atkarojis Dovhenkes ciemu, paziņojis Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs.
Turpinās arī finansiālās palīdzības sniegšana. Pasaules Banka paziņojusi, ka finansiālā atbalsta veidā mobilizē vēl 4,5 miljardus dolāru. Banka norāda, ka šie līdzekļi palīdzēs Kijivai samaksāt par pakalpojumiem un pensijām, kas ir būtiski, lai mazinātu Krievijas iebrukuma ekonomisko ietekmi.
Pasaules Bankas prezidents Deivids Malpass uzsvēra, ka Ukrainai ir nepieciešami nepārtraukti valdības pakalpojumi, tostarp veselība, izglītība un sociālā aizsardzība, lai novērstu turpmāku dzīves apstākļu pasliktināšanos un nabadzību.
Krievijas kodolšantāža
Bīstama situācija joprojām saglabājas Krievijas ieņemtajā Zaporižjas atomelektrostacijā (AES). Pēc krievu okupantu īstenotām apšaudēm stacijā vēl arvien pastāv ūdeņraža noplūdes un radioaktīvu vielu izkliedes riski, kā arī augsta ugunsgrēka bīstamība.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdienas vakarā uzsvēra, ka ir vajadzīgas jaunas sankcijas pret Krieviju un visu tās atomenerģētiku Krievijas radīto kodolkatastrofas draudu dēļ.
"Mēs aktīvi informējam pasauli par Krievijas kodolšantāžu – par Zaporižjas AES objektu apšaudi un mīnēšanu. Jau ir starptautiskās sabiedrības atbildes reakcija. Tomēr vajag paātrināt atbildes darbības. Krievija nerēķināsies ar vārdiem un satraukumu. Ir vajadzīgas jaunas sankcijas pret valsti-teroristi un visu Krievijas atomnozari par kodolkatastrofas draudu radīšanu.
Pasaulei nevajadzētu aizmirst par Čornobiļu un atcerēties, ka Zaporižjas AES ir lielākā Eiropā."
Humānā palīdzība būs nepieciešama gandrīz 18 miljoniem cilvēku
Tikmēr ANO ģenerālsekretāra runasvīrs Stefans Dujaričs atzinis, ka līdz gada beigām humānā palīdzība Ukrainā būs nepieciešama teju 18 miljoniem cilvēku.
"Finanšu prasības ir pieaugušas no 2,25 miljardiem dolāru līdz 4,3 miljardiem dolāru. Vairāk nekā ceturtajai daļai Ukrainas iedzīvotāju, proti, 17,7 miljoniem vīriešu, sieviešu un bērnu, turpmākajos mēnešos būs nepieciešama humānā palīdzība, kas ir par aptuveni diviem miljoniem vairāk, salīdzinot ar mūsu aplēsēm aprīlī."
Kopš 24. februāra vietējās, nacionālās un starptautiskās humānās palīdzības organizācijas ir palīdzējušas vairāk nekā 11 miljoniem cilvēku.
Taču ir nopietnas bažas, ka ziemā situācija pasliktināsies, jo daudzi iedzīvotāji, visticamāk, pārcelsies uz citurieni no vietām, kur nav pieejama gāze, degviela vai elektrība telpu apkurināšanai.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
