Pekina ar panākumiem lieto «pandu diplomātiju»

Viens no laika kavēkļiem sociālajos tīklos ir amizantie video ar pandām un to blēņām. Tā nav nejaušība, bet gan apzināta tēla veidošanas kampaņa. 20.gadsimta sākumā Ķīnu kariķēja kā dzērušus ūsainus tirgoņus vai opija atkarīgos, bet tagad tā ir eksotika, Ķīnas opera, sarkanie papīra lukturi, pūķu apdrukas un pandas. Tās Ķīnā izmanto oficiālā līmenī.

Dabā pandas ir unikālas vienam konkrētam reģionam Ķīnas centrālajā daļā, taču  mīlestība pret tām ir absolūti internacionāla. Ne velti sociālo tīklu lentēs nemainīgi ik pa brīdim pavīd pa kādam pūkainam pandu lācim, ēdot bambusa asnus, šķaudot, krītot no kokiem un visādi citādi ampelējoties.

Pandas iekaro TV ekrānus, un tās mīl arī Holivudā – kā nekā, reti kurš bērns vai vismaz sirdī bērns nezina, kas ir "Kung Fu" panda – sākotnēji lempīgais un vienmēr ēdelīgais "kung fu" varonis un multfilmu tēls. 

Īstajām pandām gan cīņa par izdzīvošanu nav bijusi tik varonīga un teiksmaina kā multfilmu ekrānos. Vēsturiski pārmedītas, zaudējušas dabisko, ar bambusa asniem pilno vidi un ar ļoti zemu dzimstību, pandas bija nonākušas izmiršanas priekšā. Ne velti 1961. gadā tā rotāja tikko dibinātā Pasaules Dabas fonda logo un kļuva par visas pasaules dzīvnieku aizsardzības simbolu.  

Tajā pašā laikā pasaules lielo mīlestību pret piemīlīgo bambuslāci grūti neizmantot un tieši to dara Ķīna pavisam oficiālā līmenī, turklāt jau kopš piecdesmitajiem gadiem.

Pašas pirmās pandas kā oficiālu diplomātisku dāvanu komunistiskā Ķīna dāvināja šajā desmitgadē vēl draudzīgajai ideoloģiskajai sabiedrotai Padomju Savienībai un vēlāk arī citām lielvalstīm. Tomēr astoņdesmitajos gados, kad pandu populācija bija ļoti zema, Ķīna izvēlējās šos dzīvniekus nevis dāvināt, bet faktiski izīrēt uz desmit gadiem, zooloģiskajiem dārziem maksājot līdz pat miljonam ASV dolāru gadā.

Turklāt ne katrs zoodārzs ar miljonu kabatā tās var atļauties, jo svarīga ir arī politika – Oksfordas universitātes pētnieki izpētījuši, ka pandu aizdošana zoodārziem sakrīt ar laiku, kad Ķīna parakstījusi starptautiskus tirdzniecības līgumus. Piemēram, 2010. gadā Ķīna vēlējās paplašināt lašu importu no Eiropas, taču iepriekšējie piegādātāji norvēģi Ķīnu bija saniknojuši ar Nobela miera prēmijas piešķiršanu ķīniešu māksliniekam un komunistiskās valdības kritiķim Ali Veivejam. Tāpēc tirdzniecības līgums tika noslēgts ar Skotiju, kur arī ir laši, un tagad Edinburgas zoodārzā ir arī panda.

Taču skotiem labāk nesaniknot Ķīnu, jo tad panda var tikt atņemta – tieši tas notika Vašingtonas zooloģiskajā dārzā, kuram neļāva pagarināt pandas aizdošanas līgumu.

Zīmīgi, ka tas notika tieši tajā pašā laikā, kad tā laika ASV prezidents Baraks Obama tikās ar Tibetas garīgo līderi un Tibetas neatkarības atbalstītāju Dalailamu un ASV parakstīja ieroču pārdošanas līgumu Taivānai. Panda protestā pameta ASV gluži tāpat kā valstis mēdz pēc šādiem gadījumiem atsaukt savus vēstniekus. Par laimi amerikāņiem zoodārzos vēl palikušas 12 citas pandas, taču, vai tās tur paliks – tas jau droši vien ir jautājums drīzāk par to, kā attīstīsies turpmākās ASV diplomātiskās attiecības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt