Francisks vēl otrdien, 16.janvārī, vizītē Čīlē publiski lūdza piedošanu visiem upuriem, kas cietuši no priesteru pedofilijas. Divas dienas vēlāk viņa tonis mainījās. Kad apsūdzības izskanēja pret viņa iecelto bīskapu Barrosu, kurš it kā slēpis priestera Karadimas noziegumus, pāvests teica, ka tie ir meli.
“Es runāšu tad, kad viņi man sniegs pierādījumus pret Barrosu. Nav neviena pierādījuma. Tā ir apmelošana. Vai tas ir skaidrs?” sacīja Francisks.
Vatikāns apsūdzības pret Karadimu 2010.gadā uztvēra nopietni. Viņu atzina par vainīgu seksuālu noziegumu paveikšanā pret vairākiem pusaudžiem Santjāgo un vēlāk atcēla no amata. Arī Čīles tiesnese atzina, ka viņa noziegumiem pierādījumu netrūkst.
Taču Francisks 2015.gadā iecēla Karadima sabiedroto Barrosu par Osorno bīskapu. Viņu apsūdz Karadimas noziegumu slēpšanā un līdzdalībā. Sākotnēji pāvests gan vilcinājies iecelt viņu amatā, bet vēlāk aizstāvēja savu lēmumu un to dara arī tagad.
Tādēļ šāda toņa maiņa īpaši pārsteigusi seksuālās vardarbības upurus.
“Mūsu cīņa ir pret seksuāliem noziegumiem, to slēpšanu un psiholoģisku ietekmēšanu. Tādēļ tas ir nepieņemami, ko pāvests Francisks teica par mūsu mērķi un upuriem,” norāda seksuālās vardarbības upuris Džeimss Hamiltons.
Visticamāk, skandāls, kas aizēnoja pāvesta četru dienu vizīti Čīlē, būs klātesošs arī vizītē Peru, kur viņš ieradies piektdien, 19.janvārī.
