Pēc ziņojuma Ļitviņenko lietā briti un ASV izvērtēs sadarbību ar Krieviju

Lielbritānija un ASV vēl rūpīgi izvērtēs, kādā līmenī turpināt sadarbību ar Krieviju pēc ziņojuma publiskošanas par bijušā Krievijas specdienestu aģenta Aleksandra Ļitviņenko slepkavības lietu. Savukārt galvenais apsūdzētais Ļitviņenko slepkavībā – Andrejs Lugovojs – paziņojis, ka arī viņu neilgi pirms Ļitviņenko nāves ir mēģinājuši savervēt britu specdienesti. Vienlaicīgi fonds “Atvērtā Krievija” publiskojis Litviņenko savulaik dotās liecības par Federālā Drošības dienesta amatpersonu saistību ar Ņeftjuganskas pilsētas mēra slepkavību.

Kā jau tika prognozēts vēl pirms britu izmeklētāju ziņojuma publiskošanas Aleksandra Ļitviņenko lietā, Londonas un Maskavas attiecības tuvākajā laikā noteikti saasināsies.

Britu premjerministrs Deivids Kemerons paziņojis, ka Sīrijas krīzes dēļ Lielbritānijai būs jāturpina uzturēt kaut kādas attiecības ar Krieviju, taču tas tikšot darīts ar plaši atvērtām acīm un aukstu sirdi.

Nenoliedzami, Ļitvinenko ziņojums pie pirmās iespējas tikšot apspriests arī ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Vienlaicīgi britu valdība paziņojusi, ka, neskatoties uz atsevišķu parlamentāriešu prasībām, Lielbritānija negatavojas boikotēt 2018.gada pasaules futbola čempionātu, kas notiks Krievijā. Paziņojumā norādīts, ka oficiālo varas iestāžu mērķis pilnīgi noteikti nav sodīt iedzīvotājus.

Uz britu varas iestāžu ziņojumu Ļitviņenko lietā reaģējušas arī Amerikas Savienotās Valstis. Baltā nama pārstāvis Džošs Ernests pieļāvis, ka nākotnē pret Krieviju un tās pilsoņiem, kas figurē kā aizdomās turētie un apsūdzētie, varētu tikt īstenotie kādi pasākumi. Viņš gan nav atklājis, par kādām darbībām ir runa, vien norādot, ka cita starpā notiks rūpīga britu ziņojuma izpēte.

Tikmēr Ļitviņenko slepkavībā apsūdzētais Andrejs Lugovojs, kurš britu izmeklētāju ziņojumu nosauca par absurdu, paziņojis, ka 2006.gadā britu izlūkdienests MI-6 bija mēģinājis viņu savervēt sadarbībai. Lugovojs paskaidrojis, ka līdz 2006.gada martam-aprīlim, kad noticis vervēšanas mēģinājums, viņš brīvi varējis ieceļot Lielbritānijā, bet pēc tam vīza ieceļošanai tika liegta. Vīza atkal piešķirta tikai pēc tam, kad viņš telefoniski bija sazinājies ar Aleksandru Ļitviņenko. Andrejs Lugovojs joprojām uzskata, ka abi šie notikumi ir savstarpēji saistīti.

Vēlreiz komentējot britu izmeklētāju publiskoto ziņojumu, Lugovojs arī norādījis, ka tādu jēdzienu kā “iespējams” vai “varbūt” lietošana oficiālos ziņojumos tikai apstiprina vienu – britu izmeklētājiem nav nekādu konkrētu pierādījumu, kas apstiprinātu Lugovoja un Dmitrija Kovtuna saistību ar šo slepkavību. Krievijas Domes deputāts Lugovojs arī piedāvājis britu specdienestiem skraidīt viņam pakaļ pa visu pasauli un kaut ko atrast, kā arī paziņojis, ka negatavojas mēģināt oficiāli attaisnot un spodrināt savu vārdu, jo tas tikai piešķiršot nopietnību Ļitviņenko prāvai.

Tikmēr kļuvis zināms, ka aptuveni pusgadu pirms savas nāves Aleksandrs Ļitviņenko ir sniedzis liecības par Krievijas specdienestu saistību ar Ņeftjuganskas mēra Vladimira Petuhova slepkavību. Krievijas varas iestādes šajā slepkavībā vaino bijušā naftas kompānijas “Jukos” īpašnieka Mihaila Hodorkovska partneri Leonīdu Ņevzļinu. Pagājušajā mēnesī arī pašam Hodorkovskim tika izvirzītas apsūdzības par saistību ar šo slepkavību un iespējamo nozieguma pasūtīšanu.

Kā ziņo fonds “Atvērtā Krievija”, Ļitviņenko savas liecības esot sniedzis 2006.gada aprīlī Izraēlā. Toreiz viņa rīcībā bija nonācis videoieraksts, kurā naudu par slepkavības īstenošanu esot nodevis viens no Federālā Drošības dienesta reģionālās pārvaldes vadītājiem Aleksejs Antropovs. Ļitviņenko esot rosinājis šī videoieraksta kopiju nodot Borisam Berezovskim un vēl vienu prokuratūrai. Šāds ierosinājums gan esot noraidīts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt