Kopš atklātībā nonāca skandāls par krāpšanos autobūves koncernā ''Volkswagen'', uzņēmums visā pasaulē jau ir atsaucis 12 miljonus automašīnu. Pavisam īsā laikā uzņēmums ir cietis vairāku miljardu eiro lielus zaudējumus un zaudējis arī pasaulē lielākā auto ražotāja statusu, par kuru tik ilgi bija cīnījies.
Pēc tam, kad vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu varas iestādes ir ierosinājušas pārbaudes savos autobūves uzņēmumos, Eiropas Parlamenta debašu laikā izskanējis aicinājums arī Eiropas Komisijai sarīkot neatkarīgu izmeklēšanu. Uz to norāda Itālijas parlamentārietis no Eiropas tautas partiju grupas Džovanni La Via:
''Mēs gribam zināt, vai atbilst patiesībai daudzu autobūves uzņēmumu, izņemot ''Volkswagen'', apgalvojumi, ka šādi testi netika sagrozīti? Mēs vēlamies, lai tiktu sarīkota neatkarīga izmeklēšana, jo uz spēles ir likts ļoti svarīgs jautājums – Eiropas pilsoņu veselība.''
Kā norāda parlamentārieši, arī turpmāk cilvēkiem būs nepieciešams izmantot automašīnas ar dīzeļdzinējiem un nedrīkst pieļaut, ka viena uzņēmuma pieļautie pārkāpumi met ēnu uz visu sektoru. Tieši tāpēc ir nepieciešams veikt tādu izmeklēšanu, kurai iedzīvotāji varētu uzticēties visā Eiropas vienotajā tirgū.
Par iekšējo tirgu, rūpniecību un uzņēmējdarbību atbildīgā komisāre Elšbeta Bjenkovska gan norāda, ka pašlaik šādu izmeklēšanu rīkot nav lietderīgi:
''Komisijai nav pilnvaru īstenot pašai savu izmeklēšanu autobūves sektorā. Mēs paļaujamies uz dalībvalstu kontrolējošajām iestādēm, kuras ir ļoti profesionālas. Nevajadzētu apdraudēt to, ko mēs paši līdz šim esam uzcēluši. Plaši izplatītas abpusējas aizdomas neveicina vienotu un efektīvu darbību. Mums ir jāpiemēro vienoti noteikumi pat tad, ja tas nozīmē sankciju ieviešanu. Mēs esam to parādā Eiropas pilsoņiem, un es esmu aicinājusi dalībvalstis pie šī jautājuma strādāt kopā, jo, manuprāt, nekoordinētas nacionālās darbības situāciju tikai pasliktinās.''
Atsevišķi deputāti gan norāda, ka pašreiz spēkā esošā sistēma nav visai efektīva, jo autoražotāji maksā kontrolējošajām iestādēm par to, lai dzinēju pārbaudes tiktu veiktas viņiem izdevīgās vietās. Turklāt autobūves lobijiem ir izdevies panākt, ka pēc pāris gadiem tirgū varēs nonākt automašīnas, kurām slāpekļa oksīda daudzums izplūdes gāzēs pat par 60% pārsniegs 2007.gadā noteiktos apjomus. Atsevišķi deputāti pauž satraukumu arī par to, ka automašīnām paredzēto testu sistēma ir necaurskatāma un tajā ir izņēmumi, kas ļauj nonākt tirgū arī automašīnām, kas neatbilst Eiropas Savienības standartiem.
Šādas bažas pastiprina arī ietekmīgā izdevuma ''Financial Times'' publikācija, kurā teikts, ka Eiropas Komisija bijušā vides komisāra Janeša Potočnīka vadībā jau ir zinājusi par manipulācijām ar testu rezultātiem. Šādu jautājumu komisārei Bjenkovskai uzdevis arī Nīderlandes deputāts Gerben Jans Gerbrandijs
''Vai Eiropas Komisija un atsevišķas dalībvalstu varas iestādes zināja par šādu krāpšanos? Jau 2007.gada regulā šādu iekārtu izmantošana tika aizliegta. Par to esamību ir zināms jau gadu desmitiem. Arī pašas komisijas Vienotais pētījumu centrs bija ziņojis par neizskaidrojamām atšķirībām starp reālajām emisijām uz ceļa un laboratorijas testu rezultātiem. Tad kāpēc komisija nekad neierosināja izmeklēšanu? Vai tas tiešām nozīmē, ka komisija zināja par šādu autobūves industrijas rīcību?''
Eiropas Parlamenta Zaļo grupa ar liberāļu atbalstu bija ierosinājusi parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi šīs lietas izpētīšanai, taču parlaments šādas komisijas izveidi tomēr noraidīja.
